ĪSUMĀ:
Pagājušajā nedēļā izglītības un zinātnes ministres amatā ieceltā Dace Melbārde, tāpat kā viņas priekštece Anda Čakša, nāk no “Jaunās Vienotības”. Iespējams, tāpēc Melbārde nebūt netaisās būt jauna slota, kas tīri slaucīs. Par Čakšas darbu pārvērtēšanu viņa izsakās piesardzīgi.
“Nē, nu tie būtu ļoti skaļi vārdi man tagad paziņot, ka es vienu vai otru reformu likšu uz bremzēm. Es rūpīgi izvērtēšu uzsāktās reformas, atbildot uz vairākiem jautājumiem: uz kādiem argumentiem, pētījumiem reforma ir balstīta, kādi ir reformas mērķi un vai patiešām plānotie reformas soļi vislabāk var novest pie izvirzītajiem mērķiem? Vai šī reforma atvieglo skolotāju darbu? Un pats būtiskākais, vai šī reforma patiešām nodrošina kvalitatīvu izglītību visiem bērniem un jauniešiem?” skaidroja Melbārde.
Čakša ir jau vismaz trešā izglītības un zinātnes ministre, kurai nācās atstāt amatu tieši tad, kad izstrādāts jauns, dārgs skolu finansēšanas modelis un kam ministre uzstājīgi paģēr naudu.
Čakšas piedāvātais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā” prasa papildus 35,5 miljonus eiro jau šā gada budžetā, ja to ieviestu no nākamā mācību gada. Savukārt 2026. gada budžetā skolu finansēšanai jau vajadzētu atvēlēt papildus vairāk nekā 100 miljonus eiro.
Melbārde vismaz pagaidām nesola cīnīties par šo papildu finansējumu, bet neatzina arī, ka no dārgās ieceres vajadzētu atteikties. “Šī programma patiešām ir pamatīgi jāizpēta. Tas, kas, protams, ir jāpatur prātā, ka tuvākajā laikā valsts budžeta iespējas būs ierobežotas, līdz ar to tam un šim modelim ir jābūt pārliecinošam.”
Iepriekš izskanējis, ka jauno modeli sākumā varētu ieviest tikai daļā klašu grupu vai daļā pašvaldību. Taču pret šādu risinājumu iebilst gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), uzsverot, ka tas tikai vairos nevienlīdzību skolu un skolotāju starpā.
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns no Nacionālās apvienības norādīja, ka ministres darba prioritātei jābūt lēmumam, kāda tad jaunajā mācību gadā būs skolu finansēšana. Tas vienlaikus ietver arī lēmumus par skolu tīkla kārtošanu, izmaiņas skolotāju darba samaksas sistēmā un tamlīdzīgi.
Viņš pats gan prognozē, ka naudas jaunajam finansēšanas modelim nebūs. Tāpēc aktīvi jāsāk domāt, kā uzlabot esošo modeli “Nauda seko skolēnam”.
“No valdības pārstāvjiem ir diezgan skaidri mājieni, ka cerības uz šo papildu finansējumu budžetā šogad un nākamajos gados nav. Bet nu tad lai arī kolēģi no valdības to pasaka skaidri un gaiši, lai nevelk, kā saka, to gumiju garumā!” norādīja Kalvāns.
LPS izglītības un kultūras padomniece Ināra Dundure uzskata: ja modificē esošo modeli, jāmaina finansējuma aprēķināšanas kārtība Rīgas un pierobežas skolām Latgalē.
Skolu finansēšanas modelis cieši saistīts ar skolu tīklu. Bijusī izglītības un zinātnes ministre, tagad Latvijas Universitātes Studiju inovācijas nodaļas vadītāja Mārīte Seile cer, ka Melbārdei izdosies uz skolu tīklu paraudzīties plašāk, nekā tas darīts līdz šim.
“Un, ja Melbārdes kundzei izdotos pie viena galda dabūt gan Viedās administrācijas un reģonālās attīstības ministriju, gan Ekonomikas ministriju, gan Finanšu ministriju, gan arī Satiksmes ministriju, lai skolu tīkla un skolu tīkla sakārtošana tēmu tomēr nostabilizētu, – tas būtu ārkārtīgi svarīgi,” vērtēja Seile.
Svarīgi būtu panākt, lai skolu tīklu kārto, raugoties uz attīstību, nevis slēdz skolas tikai tāpēc, ka nav naudas.
Tikmēr LIZDA sagaida skaidrību par to, vai skolotāju algas turpmāk augs saskaņā ar grafiku vai arī tās ieliks kopējā valsts pārvaldes darbinieku atalgošanas sistēmā un tās mainīsies līdz ar citām valsts pārvaldē strādājošo algām.
“Jo – nu tad kādi ir tie principi? Vai šī ministre neuzskatīs, ka jāpiemēro bāzes mēnešalga ar noteikto koeficientu? Jo likums – Izglītības likums – ir spēkā, ka tam grafikam ir jābūt,” norādīja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Jau martā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem bijis jānāk klajā ar aprēķiniem, cik izmaksātu skolotāju algu iekļaušana vienotās atlīdzības sistēmā.
Seile pauda, ka skolotāju algošanas sistēmu mēģinājuši uzlabot daudzi ministri, diemžēl sanāk tikai muļļāšanās un uz priekšu netiek.
Tāpēc arī jaunajai ministrei nāksies turpināt risināt šo problēmu, kā arī gādāt, lai pedagogi laikus zinātu, cik jaunajā mācību gadā pelnīs.
Viņasprāt, ļoti svarīgi būs arī attīstīt Skolotāju atbalsta centru Valsts izglītības attīstības aģentūras ietvaros.
Aptuveni 20 miljonus eiro vērts ir izglītības kvalitātes monitorings, kura ieviešanai plānots tērēt pārsvarā Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Ieceres pretinieki uzsvēruši, ka vispirms skolas jānodrošina ar mācību grāmatām, jāsakārto skolotāju slodzes un atalgojuma sistēma, un tad tikai var tērēties monitoringam.
Vēl pirms ministres nomaiņas IZM pārstāvji vairākkārt tikās ar LIZDA, LPS un citiem sociālajiem partneriem un vienojās, ka nepilnus piecus miljonus eiro no šim projektam paredzētā finansējuma atvēlēs citiem mērķiem, pārsvarā mācību grāmatu iegādei. Vanaga teica, ka varētu atņemt vēl vismaz miljonu eiro. Kopumā vēl no citiem avotiem mācību līdzekļu iegādei sarunās izdevies sarūpēt aptuveni astoņus miljonus eiro.
No Melbārdes teiktā var secināt, ka viņa varētu pieturēties pie šīs norunas. Ministre pauda, ka nedrīkst ieviest jaunas, revolucionāras lietas, ja nav atrisinātas pamatlietas. Vienlaikus viņa norādīja, ka ir pareizi izglītības datu ievākšanā un analīzē izmantot jaunās tehnoloģijas, lai palīdzētu skolotājiem labāk izprast skolēnu vajadzības.
Tomēr Melbārde vēlas pārliecināties, vai plānotās izmaksas ir adekvātas un vai ar iecerēto sistēmu tiešām izdosies sasniegt mērķus.
Seile uzskata, ka monitoringa sistēmu nepieciešams ieviest tajā ziņā, lai būtu dati kaut vai par skolotāju skaitu Latvijā. Taču nav nepieciešama īpaša sistēma, kas parāda skolēnu sniegumu: to skolotāji tāpat redz, taču viņiem trūkst instrumentu situāciju mainīt. Jādod šie instrumenti, nevis tikai jānorāda uz problēmām.
Dundure toties uzskata, ka sistēmai, kas parāda katra bērna sniegumu, ir jābūt. Viņa sprieda, ka nedrīkst ignorēt arī bērnu zemo lasītprasmes līmeni.
“Ir vai nu jāpārskata pirmās klases sasniedzamie rezultāti, bet tas nozīmē stipri plašāk, tas nozīmē citas grāmatas. Vai arī ir jāpārskata vadlīnijas un jāpasaka, ka bērns no pirmsskolas izglītības iestādes iziet jau [tāds, ka] lasa teikumu un saprot, ko viņš izlasījis,” norādīja LPS eksperte.
Bērniem, kas nav iemācījušies lasīt, būtu jāpaliek vēl uz gadu bērnudārzā.
Ministrijai varētu nākties diezgan daudz spēka ieguldīt arī spriešanā un lemšanā par to, ko darīt ar tālmācību: vai aizliegt to līdz 9. klasei visiem bērniem, kā rosinājusi Saeimas atbildīgā komisija, vai tomēr noteikt kādus izņēmumus.
Tāpat jaunajai ministrei būs jārīkojas, lai uz priekšu virzītos ideja par izlīdzinošo gadu tiem skolēniem, kuriem nav izdevies nokārtot pamatskolas beigšanas eksāmenus.
Runājot par profesionālo izglītību, no jaunās ministres nozare sagaida, ka beidzot pārskatīs profesionālās izglītības izmaksu grozu un profesionālās skolas saņems tik daudz naudas, cik reāli izmaksā audzēkņu skološana. Izmaksas nav pārskatītas kopš 2007. gada. Gaidas ir, tomēr cerību ir maz, atzina Vanaga.
“Tas, ko negribētos piedzīvot, ka darba grupa būs pastrādājusi, aprēķini būs galdā un beigās pateiks – a naudas nav. Bet cilvēkiem, jo viņi jau gaida to risinājumu, mēs nevaram dot veltas cerības, tad labāk ir atklāti pateikt – nē, prioritāte ir “Programma skolā”,” teica LIZDA vadītāja.
Dundure piebilda: no 2007. gada nav pārskatītas arī speciālās izglītības izmaksas, arī te nepieciešams celt finansējumu.
Vēl viens steidzams darbs, kas jaunajai ministrei veicams, ir sakārtot personālvadību ministrijā: tajā jau ilgstoši nav valsts sekretāra, bet tikai pienākumus izpildītājs. Tukši ir arī trīs departamentu direktoru krēsli.
Vadītāju nav Politikas iniciatīvu un attīstības, Izglītības, kā arī Pieaugušo un profesionālās izglītības departamentos. Pēdējā minētā departamenta direktore Baiba Bašķere amatā nostrādāja vien deviņus mēnešus un tagad vada Cilvēkkapitāla departamentu Ekonomikas ministrijā.
Nozares pārstāvji norādīja, ka jāturpina augstākajā izglītībā uzsāktās pārmaiņas, kas saistās gan ar augstskolu pārvaldību, gan arī jauno institucionālo finansēšanas modeli, kas, vienkāršoti runājot, paredz turpmāk augstskolām maksāt nevis par procesu, bet par rezultātiem, piemēram, nevis par uzņemtajiem studentiem, bet par absolventiem. Finansēšanas modelis gan būtu vēl jāuzlabo, sprieda Seile.
To, ka šajā nozarē nepieciešami lielāki ieguldījumi, apliecināja arī Melbārde. “Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka Latvijas augstākā izglītība un pētniecība paliek perifērijā. Šobrīd notiek tāda, tā teikt, konsolidēšanās Eiropas izglītības telpas ietvaros paveras daudzas iespējas mūsu augstskolām, pētniecības institūtiem. Šīs iespējas ir jāizmanto!”
Seile teica, ka noteikti jāvirza uz priekšu reforma, kas paredz akreditēt tikai augstskolas, nevis to piedāvātos studiju virzienu, kā ir šobrīd.
