“Plāns bija šis gads.. Tāds pašlaik ir uzstādījums. Bet tur nevarētu būt nobīde par gadu vai kas tamlīdzīgs. Tā ir ļoti svarīga lieta un darīsim visu, lai to īstenotu,” šādu apņēmību ieviest šūnu apraidi līdz gada beigām iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”) intervijā LTV pauda pagājušā gada sākumā.
To gan neizdevās izpildīt, jo iepirkumu aizkavēja pārsūdzības un tikai gada nogalē Iekšlietu ministrijas Informācijas centram izdevās noslēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo uzņēmēju “Meditec”.
“Pagājušais gads mums aizgāja diemžēl apsūdzību ēnā, bet nu līgums ir noslēgts,” atzīst iekšlietu ministrs. “Notiek jau primārie testi, aprīlī vēl tiks veikti testi. Ja neparādīsies jauni, negaidīti, pēkšņi izaicinājumi, tad šūnu apraide vajadzētu sākt strādāt jūlija sākumā.”
Galvenā šūnu apraides priekšrocība, salīdzinot ar parasto īsziņu sūtīšanu, – tā ļaus adresātus sasniegt daudz ātrāk. Tāpat – šī sistēma ļaus mērķēti nosūtīt ziņas tieši tiem cilvēkiem, kas atrodas apdraudētajā teritorijā.
Piemēram, pilsētā kurai draud plūdi, vai apgabalā virs kura parādījies naidīgs drons. Apziņošanu veiks VUGD.
“Viņi atzīmēs kartē šo te apgabalu, kurā nepieciešams izsūtīt paziņojumus un visi mobilo operatoru torņi, kuri atradīsies šajā apgabalā, nosūtīs šo ziņu visiem mobilajiem telefoniem, kas šajā zonā atradīsies,” skaidro Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieks Āris Dzērvāns.
Brīdinājumu saņems pilnīgi visi mobilie telefoni, kas atrodas apziņojamajā teritorijā, neatkarīgi no tā, kāda operatora pieslēgums tiem ir – pat tādi, kuriem ir piemēram, ārzemju pieslēgums vai kuriem tobrīd vispār nav ievietota SIM-karte.
Šīs ziņas saņems jebkuras mobilo sakaru tīkla paaudzes telefons, sākot jau no 2G (tātad arī padzīvojuši podziņu telefoni). Iedzīvotājiem pašiem nekādas aplikācijas nebūs jāinstalē.
Šūnu apraides ieviešanas projekta kopējais budžets ir 3,2 miljonu eiro, no kuriem 2,7 miljonus eiro nodrošina Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt atlikušie 500 000 eiro ir valsts finansējums.
Līdzšinējās apziņošanas metodes, tostarp sirēnas, tiks saglabātas un izmantotas arī pēc šūnu apraides ieviešanas.
