Izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagājušās nedēļas izskaņā saņēma 57 reizes. Tas nav daudz, vērtēja dienestā. Lai gan ugunsgrēki lielākoties bijuši nelieli, tik un tā tas iezīmē dedzinātāju sarosīšanos.
“Galvenais, lai tās platības neizplešas pārāk lielas. Jo lielākas ir šīs platības un ja ir šis sausais laiks un ir liels vējš, tad tā bīstamība ir lielāka. Jo var arī [uguns] ieiet jaunaudzēs un mežos iekšā, kas attiecīgi var palielināt šo degšanas platību, kas nereti arī veidojas.
Tagad, kad vējš pažāvēs pļavas, visas neizpļautās pļavas, tad līdz ar to risks un platības būs lielākas,” sprieda VUGD operatīvais dežurants Edgars Kāpostiņš.
Šogad kūlas ugunsgrēkos nav cietis neviens cilvēks, nav arī nodegušu ēku. Taču daba cieš no katra izdegušā kvadrātmetra. Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) stāstīja, ka sausās zāles dedzināšana ir ļoti nevēlama. Pavasarī mostas visa daba – kukaiņi, putni un jauni augi.
“Skaidrs, ka katrā kvadrātmetrā, kas izdeg, kaut kādi zālāji vai kas tamlīdzīgs, tur noteikti ir kādi kukaiņi vai kāpuri, vai jau izšķīlušies kukaiņi. Mēs arī redzam – pirmie tauriņi parādās. Līdz ar to – droši vien, ja veiktu smalku uzskaiti, mēs saskaitītu gan sadegušos kukaiņus, protams, lielākā platībā, ja tas skar arī kādus krūmājus, tad arī noteikti putnu ligzdas,” teica DAP ģenerāldirektora vietnieks Andris Širovs.
Širovs uzsvēra, ka par kūlas dedzināšanu pastāv mīti, piemēram, ka tā palīdz bagātināt augsni.
“Patiesībā dabiskiem zālājiem tāda augsnes bagātināšana nav vajadzīga, tur gluži otrādi – jo nabadzīgāka augsne, jo labāk.
Un tas nozīmē, ka, izdegot šīm veģetācijas platībām, tur var ienākt ātras un agresīvas, un invazīvas sugas,” skaidroja DAP ģenerāldirektora vietnieks.
Policija atgādināja, ka par kūlas dedzināšanu var saņemt no 280 līdz 700 eiro lielu sodu. Tāds draud arī kādam vīrietim Sabilē. Viņu notikuma vietā pieķēris kāds ugunsdzēsējs.
“Notikuma vietā tad ieradās Valsts policija un aizturētā persona atzina, ka viņš patiešām ir dedzinājis kūlu Sabiles pilskalnā, atdodot likumsargiem arī šķiltavas, ar kurām viņš veica kūlas aizdedzināšanu,” pauda Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Madara Šeršņova.
Operatīvie dienesti atgādināja, ka sausās zāles dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība.
