Titula ieguvējs tika noskaidrots sabiedriskā aptaujā, kuru organizē Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība jau 14. gadu.
Šī ir pirmā reize, kad par balvas saņēmēju ir izvēlēts vēsturnieks, kam pamata nodarbošanās ir saistīta ar jaunās paaudzes izglītošanu pamatskolā un vidusskolā.
Tam ir būtisks pamatojums, jo, lielā mērā arī pateicoties Ķipura vadītās Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības aktīvajai darbībai, pērn vidusskolās pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezās vēsture kā atsevišķs mācību priekšmets, norādīja biedrībā.
Komentējot aptaujas rezultātus, Ķipurs paudis pārliecību, ka tā ir atzinība visai Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrībai: “Es neesmu viens. Paveiktais ir komandas darbs!”
Vēsture un sociālo zinātņu apvienošana vienā priekšmetā tika īstenota, ieviešot jauno izglītības saturu “Skola 2030”. Jau itin drīz vēstures skolotāji cēla trauksmi, ka lēmums ir nepārdomāts un pat bīstams Latvijas nacionālajai pašapziņai, identitātei, drošībai.
“Vēstures jautājumi spēlē arvien lielāku lomu informatīvajā karā, kurā Latvijai naidīgi spēki sniedz pagātnes notikumu nepatiesas interpretācijas ar mērķi attaisnot politiskas un teritoriālas pretenzijas, noniecinot Latvijas valsts sasniegumus un tiesības pastāvēt. Vēstures zināšanu trūkums sašaurina redzesloku un apgrūtina spēju izprast procesus un to cēloņsakarības,” uzsvēra biedrībā.
“Aktualizējām problēmu, ka vēsture jaunajā mācību programmā bija kļuvusi otršķirīga, bez tās pat bija iespējams iztikt. Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tas ir faktiski nacionālās izdzīvošanas jautājums – spēt veidot lojālu un zinošu sabiedrību,” sacīja Ķipurs.
Līdz šim “Gada vēsturnieka” godu ieguvuši 11 izcili zinātnieki, vēstures pētnieki.
Par Gada vēsturnieku 2023. gadā aptaujā tika izvēlēta Una Bergmane, bet 2022. un 2021. gadā – Ineta Lipša (no atkārtotas nominācijas vēsturniece atteicās, publiskojot paziņojumu par traģisko situāciju vēstures zinātnē Latvijā). 2020. gadā par Gada vēsturnieku kļuva Andrejs Gusačenko, savukārt 2019. gadā atkārtoti – prof. Ēriks Jēkabsons (pirmo reizi – 2012. gadā), 2018. gadā Dr. hist. Uldis Neiburgs, 2017. gadā arheoloģe Elīna Guščika, 2016. gadā asoc. prof. Jānis Taurēns, 2015. gadā prof. Harijs Tumans, 2014. gadā Dr. hist. Gustavs Strenga, 2013. gadā prof. Aivars Stranga. Par pirmo gada vēsturnieku Latvijā 2011. gadā kļuva Dr. hist. Kaspars Zellis.
Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība ir dibināta 2007. gada 8. martā.
