Kopumā uz Eiropas fona Latvija atpaliek – ir salīdzinoši neliels ārstu skaits un izteikts medicīnas māsu trūkums. Liels izaicinājums ir arī sagatavot jaunos profesionāļus, jo jaunieši izvēlas citas, labāk apmaksātas un arī prestižākas profesijas.
Šobrīd veselības nozare strādā pārslogotā režīmā. Īpaši saspringta situācija ir Latgales reģionā, jo tas robežojas ar agresorvalsti, un ir jāmeklē risinājumi, kā nosargāt robežu un arī nodrošināt vajadzīgo medicīnas aprūpi. Iedzīvotāju skaits Latgalē samazinās, un jaunie mediķi nelabprāt vēlas strādāt tur, tā norādīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā Vienotība”).
Cer uz tehnoloģiju palīdzību jauniešu piesaistē
Latvijas mērķis ir nodrošināt veselības aprūpi, kas spēs kalpot cilvēkiem. Šeit palīgā var nākt mākslīgais intelekts un telemedicīnas risinājumi, tomēr tie nekad nespēs pilnībā aizvietot cilvēku, jo vispirms ir jābūt cilvēkiem, kas apgūst šos rīkus un iekļauj veselības aprūpes sistēmā.
Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa cer, ka digitālie risinājumi varētu mudināt jauniešus izvēlēties nākotni veselības aprūpē.
Pagājušā gada dati liecina, ka Latvijā starp ārstniecības personām vairāk nekā 8 000 darbinieku bija vecumā no 60 līdz 64 gadiem. Savukārt jaunā paaudze vecumā līdz 29 gadiem veselības nozarē ir vien nepilni 7 tūkstoši mediķu. Dati rāda, ka jau 2030. gadā Latvijā varētu trūkt 2,4 tūkstoši medicīnas darbinieku.
Ekonomikas ministrija plāno veidot jaunas programmas, kas varētu mudināt izvēlēties medicīnas nozari jauniešu vidū. Ministrijā arī norādīja, ka pensijas vecuma sliekšņa paaugstināšana varētu nebūt īstais risinājums, jo pasliktinās cilvēku veselības stāvoklis, kas prasa bieži vien ilgu un dārgu ārstniecību. Tomēr, iespējams, varētu tikt veidotas kādas programmas, kas mudinātu cilvēkus palikt savā profesijā ilgāk, lai iegūtu laiku, kas nepieciešams, lai sagatavotu jaunos speciālistus.
Vēl viens risinājums – vairāk uzticēt māsai
Otrs ieteikums profesionāļu ieteikums ir vairāk uzticēt māsai. Māsām ir augstākā izglītība, un viņas var gan konsultēt pacientu, gan izrakstīt zāles. Jau šobrīd māsas gatavas atslogot ārstus.
“To māsas resursu, kas ir pieejams, izmantot pilnā apmērā. Izlasīt māsas profesijas standartu un pārdomāt. Un sakārtot. Viennozīmīgi,” sacīja Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska.
Tiesa, OECD norāda arī uz atalgojumu.
“Ja jūs izmācāt jaunos, jums viņi jānotur. Darba apstākļi, alga.
Latvijā alga māsām slimnīcās joprojām ir salīdzinoši zema, ja salīdzinām ar citām valstīm. Arī tas jums jārisina,”atzīmēja OECD Veselības nodaļas vadītāja Frančeska Kolombo.
Taču mūsu ministra ieskatā ārstu trūkumu varēs mazināt tikai nākamo piecu sešu gadu laikā.
Arī māsu trūkums jārisina
Liela problēma Latvijā ir arī māsu trūkums. Liepājas reģionālās slimnīcas Bērnu nodaļas virsmāsa un Bērnu paliatīvās aprūpes kabineta māsa Gundega Blizņeca uzskata, ka māsu prestižu var celt tikai pašas māsas, kuras strādā šajā profesijā. Piemēram, apmeklējot skolas, jo pārsvarā tiek runāts tikai par ārstu profesiju.
Liepājas reģionālās slimnīcas Bērnu nodaļas virsmāsa un Bērnu paliatīvās aprūpes kabineta māsa Gundega Blizņeca Foto: Sintija Lukjanska, Latvijas Radio
Tāpat jaunieši bieži vien nezina, ka ārstu profesija prasa vismaz 10 gadus, taču māsas profesiju var apgūt četru gadu laikā; ja ir vēlme iegūt maģistra grādu, tad kopumā tie ir seši studiju gadi. Vajag vairāk stāstīt par māsu profesiju, pārliecināta ir Gundega Blizņeca. Ar plakātu izvietošanu pirms kārtējā mācību gada uzsākšanas ar aicinājumu apgūt māsu profesiju vien nepietiks. Izaicinājumus sagādā arī paaudžu nomaiņa.
“Un šī jau ir cita paaudze, kas tagad stājas skolās, un mazliet viņiem ir citi izaicinājumi nekā mums, kad mēs bijām jauni, viņiem ir citādas vēlmes, varbūt dzīves līmeni grib uzreiz labāku. Un vēl ir otra lieta, man liekas, ka varbūt arī jāmaina tā pieņemšana darbā un sarunas ar tiem cilvēkiem, ar jauno paaudzi, jo šodien jau vairs nevar tā – iesūti CV un es izvērtēšu,” uzsvēra Blizņeca.
Piemēram, ārstiem nereti piedāvā nodrošināt dzīvošanu, dažādas kompensācijas, ārstu arī aicina uz darba pārrunām. Māsām šādu programmu nav, tāpat kā nav arī stipendiju studiju laikā.
Latvijā ir būtiski samazinājies māsu skaits uz vienu iedzīvotāju un tas ir jārisina, jo patlaban mēs esam zem vidējā reģiona rādītājiem attiecībā uz māsu skaitu. Tā secināts augsta līmeņa starptautiskajā konferencē “Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā”. Šādu izaicinājumu nevar atstāt bez ievērības pārliecināts ir Veselības darbaspēka un pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītājs, PVO/Eiropa Dr. Tomass Zapata.
Tomass Zapata Foto: Sintija Lukjanska, Latvijas Radio
“Tāpēc es domāju, ka, no vienas puses, ir iespējams uzlabot un paplašināt māsu lomu. Otrkārt, padarīt to pievilcīgāku medmāsām, un tas nozīmē labāku atalgojumu. Tātad mums ir nepieciešams, lai tās tiktu atzītas, un arī sabiedrība kopumā atzītu medmāsu vērtību. Māsām var būt patiešām izšķiroša nozīme pakalpojumu sniegšanā, kā tas notiek daudzās citās valstīs. Tāpēc es domāju, ka jūsu stratēģija patiešām liek uz to koncentrēties. Šobrīd Latvijā ir jauna programma par māsu padziļināto praksi, kas sāksies rudenī. Un es domāju, ka tas ir pareizais virziens, lai māsas patiešām kļūtu par vērtību un spēlētu nozīmīgu lomu sistēmā,” stāstīja Zapata.
Problēmas arī citviet Eiropā
Dati liecina, ka vecāki par 55 gadiem Eiropā ir vairāk nekā trešdaļa ārstu, kuri būs jāaizstāj jaunajiem speciālistiem, tajā pašā laikā investīcijas veselības aprūpes darbaspēkā apgrūtina ierobežotā fiskālā situācijā. Veselības aprūpes izdevumi ir zemāki mazajās valstīs, sacīja Kolombo. Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, pieaugošo pieprasījumu nevarēs apmierināt tikai ar darbaspēka palielināšanu, tāpēc
uzsvars jāliek arī uz lielāku personāla iesaisti un digitālo rīku izmantošanu primārajā aprūpē.
Valstu piemēri parāda nepieciešamību pēc visaptverošas pieejas – apvienojot apmācību, darba vides uzlabošanu, kā arī produktivitātes un inovāciju ieviešanu veselības aprūpes sistēmas ilgtspējai, akcentēja OECD pārstāve.
Stratēģijas veselības aprūpes darbaspēka trūkuma risināšanai:
Jāpopularizē arī darbs reģionos
Pēc Eiropas Ārstu pastāvīgās komitejas (CPME) prezidenta Dr. Ole Johans Bakke teiktā, “nav ātru risinājumu” tā saucamo “medicīnas tuksnešu” – teritoriju, kurās trūkst ārstu, – problēmas risināšanai, tādas sastopamasi gan lielās, gan mazās valstīs.
Dažas no veiksmīgām pieejām ietver:
