Valsts policijā apgalvoja, ka kriminālprocesu uzsāka 17. februārī, sīkāk par notikušā apstākļiem izmeklēšanas interesēs neatklāja.
Valsts policijas Dienvidlatgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Ivars Kravcevičs norādīja: “Es domāju, ka viss izdarīts arī izmeklēšanā, ka šī veida alkohols vairāk nenonāks apritē.”
Noprotams, ka notikusi iedzeršana, kurā piedalījās arī citi pagasta iedzīvotāji.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā apgalvoja, ka februāra vidū pēc saindēšanās ar alkohola surogātu ārstēta, bet pēcāk mirusi viena persona.
Augšdaugavas novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova stāstīja, ka vienā gadījumā četri bērni ir zaudējuši savu māti. “Vienā no ģimenēm notikusi diezgan traģiska lieta, jo praktiski četri bērniņi paliek bez māmiņas. (..) Tur nebija apdraudējuma risku, ka tie bērni būtu nepieskatīti, nepaēdināti, neapģērbti vai uz skolu, bet nu sadzīviskā situācija ir tāda, kāda viņa ir,” stāstīja Jegorova.
Ģimenei bija piešķirts trūcīgās statuss, ar pašvaldības darbiniekiem viņi komunicēja regulāri. Lai gan nepilna, tā nebija sociālā riska ģimene, pastāstīja Sociālā dienesta vadītāja.
Traģiskajā notikumā iesaistīta vēl viena ģimene ar bērniem.
Latvijas Televīzijas uzrunātie pagasta iedzīvotāji par vairāku cilvēku nāves gadījumiem runāja izvairīgi, bet noprotams, ka iedzīvotāji aizgājējus pazīst. Vietējo iedzīvotāju versijas par notikumu atšķiras. Tiek minēts alkoholisms, taču to pamato ar nabadzību. Uzrunātie latviešu valodā neatbildēja, bet krievu valodā viņi stāstīja, ka pagasta apkārtnē trūkst darba, bet tiem, kam ir darbs, ir mazas algas.
Salienas pagasts Foto: Dinija Jemeļjanova/Latvijas TelevīzijaSalienas pagasts Foto: Dinija Jemeļjanova/Latvijas Televīzija
Augšdaugavas novada Salienas apvienības pārvaldniece Svetlana Kursīte (Daugavpils novada partija) pauda: nabagi pērk maizi, alkoholu meklē tie, kas savā dzīvē ir apmaldījušies. Alkoholiķi dodas uz pagasta ēku, lai saņemtu pabalstus, strādātu.
“Tās sešas stundas mēs varam ar viņiem nokontrolēt tā, ka, lai būtu normāli, jo arī darba drošībai jābūt. Es arī skatos, lai – ja viņš ir atnācis tāds, tad uz mājām sūtām. Bet nu cenšamies runāt, runāt un vēlreiz runāt. Dažreiz sanāk,” pauda Kursīte.
Pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja pēc notikušā uzdevusi saviem darbiniekiem izstrādāt rīcības plānu, kā šādām ģimenēm pievērst lielāku uzmanību.
