Kuldīgas kultūras centra atslēga simboliski nodota būvnieka rokās. Tas nozīmē, ka uz trim gadiem pārtrūkusī ēku kompleksa rekonstrukcija atsāksies. Iepriekš izvēlētais būvnieks “Ostas celtnieks” maksātnespējas dēļ darbus neturpināja, paspējot vien veikt lielāko daļu demontāžas, nepilnā apjomā sadzīt pāļus, sākt pamatu un atsevišķu sienu betonēšanu. Atsedzot senās ēkas konstrukcijas, atklājās, ka projektā jāparedz papildu darbi.
Projekta vadītāja Madara Liekmane sacīja: “Bija vairākas lietas, bet tas lielākais bija pamati. Lielajai ēkai pamati bija veidoti kā akmeņu krāvums, savstarpēji nesaistīts, vairs nevarēja ne ar kādām injekcijām līdzēties, ne ar kādām piebetonēšanām. Bija skaidrs, ka tur ir vajadzīgs tāds nopietnāks būvkonstruktora risinājums.”
Foto: Novadu Ziņas LTV
Būvniecības pārtraukuma laikā meklēti arī finansiālie risinājumi, jo pilnai rekonstrukcijai nepieciešamos 8,8 miljonus eiro no viena avota piesaistīt ir bijis sarežģīti. Tik finansiāli ietilpīgi kultūras būvju projekti valsts mērogā netiek atbalstīti.
Ar būvnieku slēgts līgums par visu apjomu, bet atjaunošana notiks pa posmiem, katram atsevišķi arī piesaistot finansējumu. Pirmajam posmam 2,4 miljoni eiro ir aizdevums no Valsts kases.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska (“Kuldīgas novadam”) sacīja: “Ir ļoti būtiski, ka katrs šis posms ir kaut kāda konkrēta cikla noslēgums. Jo, ja gadījumā nākamgad, aiznākamgad mainās kaut kāda situācija un nevar, piemēram, turpināties tie būvdarbi, tad neiet postā. Tas ir ieguldījums, kas jau ir uzlabojis esošo stāvokli. Mēs negrasāmies arī palikt tikai pie šī viena varianta naudas piesaistes veidā.”
Uzņēmēju apvienības “INB” pārstāvis Toms Trubins norādīja: “Jāpabeidz pamatu izbūves darbi, demontāža, jāsavāc jumts visā kompleksā, lai ēka nebojājas tālāk un praktiski, lai to iekonservētu. Varētu iekšā strādāt, [izbūvēt] iekšējās komunikācijas.”
Galvenā kultūras centra ēka būvēta 1909. gadā un te bijis Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības nams. Pirms gada ēkai piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Vispriecīgākā par būvdarbu kavēšanos ir stārķu ģimene, kas, par spīti dažādiem cilvēku mēģinājumiem ligzdošanai piemērot citas vietas, vienmēr atgriežas uz ēkas jumta. Savukārt par kultūras nama pagaidu mājām ir kļuvis bijušais lielveikals.
