2024. gadā par zosu nodarītiem zaudējumiem augkopībai kopā piešķirtas kompensācijas vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā un tas ir par aptuveni 40 tūkstošiem vairāk, nekā 2023. gadā.
Kopā ar Aigaru Putru, kurš saimnieko ar ģimeni Durbes apkārtnē Dienvidkurzemes novadā, Latvijas Radio devās uz labības lauku, kur nosēdušās tūkstošiem zosu. Tādi skati zemnieku saimniecības “Pīlādži” sējumos ir katru pavasari, jo tur ir migrējošo putnu ceļš. Atbaidīšanas metodes ir dažādas.
“Lāzers, suns, putnu biedēkļi, trokšņotāji, bet pieredze liecina, ka putnu biedēkļi ir divām dienām, bet lielgabals arī trim, četrām dienām, tas neko nepalīdz. Pierod, visi sēžas un ēd tāpat,” stāsta Putra. “Vairāk pat nomīda. Kaut ko jau nograuž, bet visas saknes nenoēd, nenorauj, bet vairāk nomīda. Protams, cerojums ir vajadzīgs, graudam vajag barības vielas.”
Zemnieks izbaida lielo zosu baru, tās paceļas, bet pavisam netālu jau atkal nosēžas uz lauka. Edgars Putra stāsta, ka izmanto medību suni, arī šogad pieteicies letālai putnu atbaidīšanai Dabas aizsardzības pārvaldē, taču uzsver – lai arī pieteikšanās nav sarežģīta, process kopumā nav vienkāršs.
“Aizpilda pieteikumus, viņi izskata un iedod tās atļaujas, bet vairākas reizes viena un tā pati informācija jāievada, lai gan to visu varētu nedarīt,” spriež saimnieks. “Tajā dienā, kad tas mednieks brauc ganīt tās zosis, tad viņam jāpiesaka medības, jāievada, kur brauks medīt, cikos un kas brauks medīt. Ja letāli kaut ko aizbaida, kādu zosi nomedī, viņam tā ir jāfotografē, jāsūta uz DAP, jāaizpilda papīri, “jāperas”.”
Zemnieku saimniecība “Pīlādži” Durbes pusē Foto: Inga Ozola / Latvijas Radio
Par letālu zosu atbaidīšanu pērn DAP saņēma 40 iesniegumus, pašlaik 23, stāsta DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Rihards Miķelsons.
“Mēs saskatām, ka varētu būt tāpat kā pagājušā gadā vai nedaudz mazāk, ir tāda lejupejoša tendence klientu pieteikšanās skaitā,” piebilst Miķelsons. Kā vienu no iemesliem vecākais eksperts min procesa sarežģītību un dzirdēto, ka šādai metodei nav jēgas.
“Tas ir arī viens no aspektiem, ko mēs skaidrojam kopā ar ornitologiem, ka zosu šaušana nav panaceja. To arī zinātnieki visā Eiropā ir pateikuši, ka tā nav universāla metode, kā zosis var aizganīt prom,” viņā skaidro.
Arī vizuālie atbaidītāji nav tik efektīvi, turpina DAP eksperts:
“Tur citas metodes ir ar labāku jāmaina, zosis pierod, bet ir jākombinē, lai panāktu lielāku efektivitāti – piepūšamais vīrs, kas kustās, gaismas lāzeri, droni.”
Kamēr Latvijā vēl ir iespējas letāli atbaidīt zosis, piemēram, Igaunijā jau sekojis aizliegums, turpina DAP vecākais eksperts.
“Igaunijā ir situācija, kur arī bija zosu atļauju process. Viņiem atļaujas pārsūdzēja tiesā. Tiesa ir pateikusi, ka nevar šīs atļaujas sniegt. Ja grib tādas atļaujas saņemt un vēl prasīt pielaides, var sanākt līdzīgs iznākums kā igauņiem,” viņš pauž.
Šobrīd Latvijā tiek meklēti risinājumi sadarbībā ar Valsts meža dienestu, kā informācijas ievadīšanai izmantot aplikāciju “Mednis”, taču pagaidām visu nepieciešamo tā nevarot nodrošināt, šis jautājums vēl tikšot precizēts, stāsta Miķelsons.
Zemnieku saimniecība “Pīlādži” Durbes pusē Foto: Inga Ozola / Latvijas Radio
Tikmēr, atskatoties uz aizvadīto ziemu, tieši pēdējā aukstuma viļņa sekas ir redzamas uz laukiem, jo ziemājiem apsaluši gali, stāsta zemnieku saimniecības “Pīlādži” īpašnieks:
“Rapsis ir smuki pārziemojis, briežu postījumi līdz šim nebija vispār. Viņiem bija viss vaļā, bija ko ēst mežā, nenāca nemaz tik daudz ārā. Tagad kaut kas ir mainījies, pagājušā ceturtdienā es biju medībās, savā teritorijā saskaitīju vairāk nekā 400 briežus. Tagad jau varam arī briežus medīt, ir licences, arī briežu govīm pagarināja.”
Arī AS “Pampāļi” valdes loceklis, vadītājs Mārtiņš Vaļko uzsver, ka sadarbība ar medniekiem šobrīd ir produktīvāka, bet, runājot pat aizvadīto ziemu, mainīgi laika apstākļi bez stabilas ziemas no agronomijas viedokļa nav labi, tas arī jūtams:
“Pēdējos gados nebija novērots arī sniega pelējums, kas bija saistīts ar to, ka rudenī ļoti labi saceroja ziemas kvieši un veidoja zaļo masu, un sniegs uzsniga uz nesasalušas zemes, vietām ir novērojams sniega pelējums. Kviešu lapiņas ir apsalušas, arī rapsis vietām, kur ir daudz lapotāks, ir cietis.”
Par postījumu mērogu gan šobrīd vēl nevarot spriest. Piemēram, Pampāļu pusē, lielākie lauku izbradātāji ir tieši brieži, bet migrējošās zosis neesot problēma. Vaļko pieļauj, ka tas saistīts ar dabas liegumu “Sātiņu dīķi”, kur pavasaros un rudeņos koncentrējas migrējošie putni.
