Tieši pacientu apmācība ir cukura diabēta ārstēšanas pamatā, teica Latvijas Diabēta federācijas prezidente endokrinoloģe Indra Štelmane:
“Diabēts nav tāda slimība, kur tu vari iedzert vienu tableti, gluži vienalga, vai bez desmit desmitos vai bez piecām.
Diabētam ir ļoti daudz dažādu nosacījumu.
Gan par ēšanu, gan par medikamentu lietošanu, gan par glikozes uzraudzību, gan par fiziskām slodzēm, par aktivitātēm. Kā visas tās izmantot savā labā, cilvēkam ar diabētu ir jāzina,” viņa pauda.
Pēc Štelmanes teiktā, savulaik Latvijā bijusi laba veida pacientu izglītošanas sistēma – endokrinologi strādājuši komandā ar apmācītām diabēta māsām, taču tā sagruva, valstī sākoties finanšu grūtībām.
“Māsas tika kancelētas kā nevajadzīgas, likvidēta šāda pozīcija pie endokrinologiem, un vairums ārstu endokrinologi strādā tagad bez māsām, vieni paši. Ja viņiem ir māsa, lielākoties tā pilda dažādus papīra darbus, un viņa nevar pilnīgi iesaistīties apmācībā,” skaidroja Latvijas Diabēta federācijas prezidente.
Par to, ka apmācība vajadzīga, federācijai izdevies pārliecināt Veselības ministriju. Pirms septiņiem gadiem izveidoja 11 diabēta apmācības kabinetus. Jau tad ministrija atzina, ka tuvākajos gados diabēta pacientu skaits Latvijā būs ap simt tūkstošiem, un
vajadzētu 38 kabinetus. Taču šobrīd to ir tikai 17.
Štelmanes ieskatā, katrā novadā vajadzētu vienu. Arī Rīgā jābūt vairāk nekā trim. Pēc Diabēta federācijas informācijas, kopumā tikai daži kabineti piesaistīti endokrinologu darbavietām. Māsas darbojas autonomi, nav komandas darba.
“Daļa šo kabinetu strādā nepilna darba apjomu. Ja kabinets, māsiņa strādā kabinetā tikai tā “starp citu”, uz pusslodzi vai uz ceturtdaļslodzi, tas nav nopietni. Atalgojums šīm diabēta apmācības māsām – nezinu, kā pat to pateikt, ir smieklīgs. Un māsa nav ieinteresēta uz kaut kādu nepilnu darba apjomu par niecīgu samaksu šādu darbu veikt.”
Diabēta federācijas vadītāja arī uzskata –
vajadzētu atjaunot diabēta māsas pozīciju endokrinologu praksēs,
stiprināt endokrinologu ambulatorās pieņemšanas. Turklāt valstiski jādomā, kā māsām celt kvalifikāciju, papildināt zināšanas, jo diabēta ārstēšanā ienāk jaunas zāles.
Ludzā nav diabēta pacientu apmācības kabineta. Tur ir Ludzas Diabēta biedrība, kurā ir ap 30–40 cilvēku.
“Katru mēnesi mēs pieņemam cilvēkus, mērām spiedienu, mērām cukuru un mērām holesterīnu. Palīdzam vienkārši cilvēkiem. Mums ir vēl svari tādi, jau veci svari, bet tomēr tie ir ķermeņa masas indeksa noteicēji,” stāstīja Ludzas Diabēta biedrības vadītāja Stefānija Tumoviča.
Viņa arī norādīja, ka zinošākie pacienti dalās ar padomu. Viņasprāt, iespējams, diabēta pacientu apmācības kabinets Ludzā noderētu. Tomēr galvenā sāpe: endokrinologs brauc tikai reizi nedēļā, rindā jāgaida trīs mēnešus un pēc vizītes uzreiz jāpiesakās uz nākamo. Tas īpaši svarīgi, ja vajag jaunas zāles.
“Ir tādas zāles, ir citas. Ja šīs nepalīdz vai kaut kādas blaknes ir, tātad citas zāles jāizraksta, un to tikai endokrinologs pie mums raksta,” skaidroja Tumoviča.
Ministrijā uzsvēra: ir nodrošināta mūsdienīga terapija un medikamentu nozīmēšana pacientiem, dažādas jaunu grupu zāles, un to apliecināja arī Diabēta federācijā. Pēdējos gados laikā paplašināta ģimenes ārsta iesaiste diabēta pacientu ārstēšanā. Tomēr
palielināt diabēta kabinetu skaitu neplāno, tam vajadzētu papildu naudu.
KONTEKSTS:
Novembrī atzīmē Pasaules Diabēta dienu, un tās laikā ikviens tiek aicināts bez maksas pārbaudīt glikozes līmeni un saņemt speciālista konsultāciju.
Diabēta izplatības dati ir visai satraucoši – dažās vecuma grupās, piemēram, jauniešu vidū tas pieaudzis pat par ceturtdaļu. Tas liek pievērst uzmanību gan diabēta radītajiem riskiem, gan iespējai novērst saslimšanas cēloņus.
