Iesaistīt jauniešus asins ziedošanā un kliedēt mītus – tāds ir jaunās Valsts asinsdonoru centra kampaņas “Piepildi karogu” mērķis. Latvijā asinsdonoru vecums palielinās, un palielinās arī vajadzība pēc asins komponentiem. Tāpēc akcijas vēstneši uzrunās savus sekotājus sociālajos tīklos.
Jauniešiem par asins ziedošanu ir daudz mītu
Kampaņas laikā paredzēts iesaistīt sociālo tīklu satura veidotājus, jo dažādas aptaujas liecina, ka 88% jauniešu seko influenceriem. Lielākie mīti saistībā ar asins ziedošanu ir, ka tas būšot sāpīgi, bieži vien bailes rada jau mazais dūriens pirkstā vēl pirms asins nodošanas, skaidroja Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole.
Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole Foto: Sintija Lukjanska / Latvijas Radio
“Tas pat visnepatīkamākais, kad pārbauda šo hemoglobīna un asins grupas līmenī, ka tas būs sāpīgi, ka es, iespējams, noģībšu, un kā tas tagad būs. Man noteikti būs slikti, tas ir otrs variants. Tad ir arī mīti, kad nevar ziedot. Ja tetovēts cilvēks, tad nevar ziedot. Tā tas nav, 4 mēnešus pēc svaiga tetovējuma nevar ziedot asinis. Kopumā arī ar tetovējumiem var ziedot asinis. Arī par ko cilvēki nezina, ka šīs asinis var palīdzēt, ka vispār var pārliet.
Lai cik tas dīvaini neliktos, jaunieši varbūt kaut kā ir palaiduši garām šīs lietas no savām bioloģijas stundām un šo jautājumu nezina,” stāstīja Pole.
“Mēs redzam, ka donoru populācija noveco. Un ir ļoti būtiski, lai mēs varētu piesaistīt jauniešus. Un viņi kļūtu par donoriem visa mūža garumā. Un kampaņas mērķis ir kliedēt mītus,” skaidroja Pole.
Viņa gan atzina, ka iedzīvotāji Latvijā uz ziedošanas akcijām ir ļoti atsaucīgi, taču mērķis ir, lai cilvēki kļūtu par regulāriem asins donoriem.
Aktieris Busels par donoru kļuva pēc nokļūšanas slimnīcā
Viens no kampaņas vēstnešiem ir aktieris Maksims Busels, kurš uzskata, ka tieši personīgā pieredze bieži vien pamudina cilvēkus iesaistīties un kādam palīdzēt.
Busels ir asinsdonors jau 10 gadus un par tādu kļuva, jo pats nokļuva slimnīcā un nāca apziņa, ka ziedot asinis – tā ir spēja palīdzēt kādam citam.
“Padomāt par tādu brīdi, kad tev būs nepieciešama palīdzība, tev palīdzēs. Tāpēc tas vienmēr viss atgriežas, nu, nezinu, vismaz morāli, es vienmēr tajos brīžos, kad varu izpalīdzēt, es pateicos par iespēju, ka es varu palīdzēt. Es jūtos tā, ka, ja man kaut kas notiks, man arī palīdzēs, tikai tā strādā, man šķiet, cilvēcības saikne, un mēs nedrīkstam to zaudēt.
Aktieris Maksims Busels Foto: Sintija Lukjanska / Latvijas Radio
Jūtos, ka tas man palīdz justies labāk, tāpēc, ka tu esi spējīgs palīdzēt,” stāstīja Busels.
“Tā ir dzīvības cena, un nav tik sarežģīti, kā liekas. Ļoti bieži daudzi vienkārši nezina. Mēs par to runāsim skaļāk,” sacīja Busels.
Ņemot vērā to, ka asinis ir dzīvs komponents, tās ir nepieciešams regulāri nomainīt un papildināt. Arī medicīna strauji attīstās, un šobrīd ir iespējams veikt sarežģītas operācijas, kuru laikā bieži vien nepieciešama asinspārliešana. Tāpat ir uzlabojusies arī cilvēku dzīvildze, cilvēki gūst smagas traumas, tādēļ ir nepieciešamas asiņu rezerves.
Jauniešiem asinis atjaunojas daudz ātrāk
Jauniešiem asinis atjaunojas daudz ātrāk nekā gados vecākiem cilvēkiem, tāpat asins ziedošana ir veids, kā var pārbaudīt savu veselības stāvokli, skaidroja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļas vadītāja Eva Strīķe.
“Ziedot asinis, man šķiet, ir tas, kas mums ir tā kā dzīvības uzturēšanas veids, mēs varam dzīvot tāpēc, ka asins riņķo. Viņas ir tas svaigais skābekļa malks, ko iegūst tad, ja asinis ir spējīgas saistīt skābekļa pārnesi. Ja viņu nav, tādā gadījumā, ja ir zems hemoglobīns, tad ir ļoti grūti, un tai laikā arī es domāju, ka mums ir jāpadomā par to, ka mēs dzīvojam ļoti trauksmainos apstākļos. Un varbūt situācija, kad tieši jūsu ieguldījums kā asins bankas papildināšana var ļoti noderēt,” norādīja Strīķe.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļas vadītāja Eva Strīķe Foto: Sintija Lukjanska / Latvijas Radio
Viņa pastāstīja, ka, arī pateicoties aktīvai un regulārai donoru līdzdalībai, ļāva atsākt aknu transplantācijas programmu Latvijā. Tā ir viena no ķirurģijām, kas prasa vislielāko asins apmaiņu.
“Pacients, kas saņem šīs asinis, mūžam ir pateicīgs. Jo tā ir izdzīvošana. Pērn 2000 tikai sirds pacientiem vien tika palīdzēts ar asins komponentiem. Nerunājot par transplantācijām, kuras ar lielu joni ir atsākušās Latvijā,” piebilda Strīķe.
Valsts asinsdonoru centrs zināja teikt, ka Latvijā savas dzīves laikā vismaz vienu reizi asinis ir ziedojis 41% Latvijas iedzīvotāju.
Bet, piemēram, Dagnis Vāravs pirmdien asinis ziedoja jau 37. reizi! Par katru ziedojumu pienākas arī brīva diena.
“Labs darbs, brīvdiena! Un tu zini, ka esi palīdzējis cilvēkiem! Ja nemaldos, man šī ir 37. reize. Bet es ziedoju ne tikai asinis, bet arī plazmu,” stāstīja Dagnis.
Un, lai nāktu pretī donoriem, kuri strādā, Valsts asinsdonoru centrs strādā arī katra mēneša pēdējā sestdienā. Un interese nodot asinis tieši sestdienā ir ļoti liela.
Valsts asinsdonoru centrs (VADC) Foto: Sintija Lukjanska / Latvijas RadioValsts asinsdonoru centrs (VADC) Foto: Sintija Lukjanska / Latvijas Radio
