Raidījumā arī par to, kā Ekonomikas ministrija manipulējusi ar datiem, bet Finanšu ministrija, biedējot ar nelegālo tirgu, sargājusi alkohola lētumu.
Īsumā:
Kāpēc Finanšu ministrija nevarēja rosināt celt akcīzi straujāk?
Kā cīņa sākās?
2020. gadā, kad valdībā tika pieņemts Veselības ministrijas (VM) sagatavots rīcības plāns, kā valstī mazināt lielo alkohola patēriņu, veselības ministre bija Ilze Viņķele (“Vienotība”).
Plānā bija fiksēta alkohola seku negatīvā statistika, minēti vairāki rīcības virzieni, tostarp, ka ir jāmaina arī likumi, lai alkohola patēriņu ierobežotu. Divus gadus VM to visu gatavoja, apspriedās, un tika radītas Sabiedrības veselības pamatnostādnes, kur šis viss ir akcentēts. Tālāk sekoja 2023. gada marts. VM, ko tobrīd vadīja ministre Līga Meņģelsone (“Apvienotais saraksts”), bija sagatavojusi likuma grozījumus Saeimai. Par tiem pirms tam jālemj valdībai. Situācija esot jārisina steidzami.
Kā sākās cīņa pret pārlieku lielo alkohola patēriņu Latvijā Foto: kadrs no video
“Jau visas organizācijas, tajā skaitā PVO, ir atsūtījušas mums brīdinošu vēstuli par šo Latvijas situāciju, īpašo situāciju, un tas ir mūsu pienākums reaģēt – gan ne tikai uz šādām vēstulēm, bet pamatā tās ir Latvijas ģimenes un Latvijas situācija kopumā,” sacīja Meņģelsone.
Kādus ieročus ieteica pasaules līmeņa eksperti
Patēriņa rādītājos, kas sniedzas pāri 12 litriem absolūtā alkohola gadā uz vienu cilvēku, vecāku par 15 gadiem, Latvija ir ne tikai Eiropas, bet pat visas pasaules līderu vidū.
Šajos PVO datos par alkohola patēriņu 2019. gadā iekļauts alkohola tūrisms un pieskaitīts oficiāli nereģistrētā alkohola izdzertais daudzums. OECD 2021. gada datos tas nav iekļauts, taču Latvija ir pirmajā vietā. Foto: kadrs no video
Diagnoze Latvijai bija šāda: “Ja alkohols ir visur, mēs to saucam par alkogēnu vidi. Tas ir visur un ir daļa no visa, ko darāt.” To “Aizliegtajā paņēmienā” teica PVO Eiropas reģionālā biroja reģionālā padomniece alkohola jautājumos Karīna Fereira-Bordžesa.
Cīņai pret dzeršanu PVO bija ieteikusi vairākus iedarbīgus ieročus. Piemēram, kā norādīja Fereira-Bordžesa, var atdalīt alkoholiskos dzērienus no citiem produktiem veikalos vai arī pārdot tos tikai specializētos veikalos.
“Tas novērš to, ko mēs saucam par impulsa pirkumiem, jo, ja alkohols ir visur un tam ir atlaides, simtiem, tūkstošiem pudeļu, jūs to vienkārši nopirksiet,” skaidroja Fereira-Bordžesa.
Latvijā alkohola plaukti veikalos ir goda vietā, alkohols arī turpat pie kases, un, ja pievēršas to veikalu daudzumam, kur alkoholu var nopirkt, tad drīzāk būtu jārunā par to, kur to nevar nopirkt.
Alkohola tirgošanas licences cena Latvijā ir tikai 42 eiro, tas ir vienreizējs maksājums. Tiesa, ir valstis, kur tā maksā daudz dārgāk.
Alkohola tirgošanas licences cena Foto: kadrs no video
Savukārt alkohola pieejamību var mazināt ar vecuma un laika ierobežojumiem. Somijā, piemēram, kur ir valsts monopols, svētdienās alkohola veikali ir slēgti.
Otrs PVO ieteiktais ierocis: jādara viss, lai cilvēki alkoholu neuztvertu kā kaut ko foršu, piemēram, ieviešot mārketinga aizliegumu. “Tātad tas ir labākais veids, kā denormalizēt produktu. Ja jūs to redzat visur, kur ejat – reklāmās un tā tālāk, jūs nekad neuzskatīsit, ka tā ir kaitīga viela,” sacīja PVO padomniece. Tātad – nekādas reklāmas ar jauku un draudzīgu iedzeršanu. Latvijā šobrīd daļēji tas ir aizliegts, bet, piemēram, vīnus un alu televīzijā reklamēt drīkst. Drīkst būt arī krāšņi stendi veikalos, atšķirībā, piemēram, no cigaretēm, kas ir paslēptas no pircēju acīm.
Trešais ieteiktais ierocis cīņā pret dzeršanu: alkohola cena, ko valstis var ietekmēt ar akcīzes nodokli. To kā īpašu tieši Latvijai izcēla viens no pasaules vadošajiem pētniekiem no Kanādas.
“Latvijai ir problēma, ka alkohols ir pārāk lēts. Tas ir pārāk lēts daudzu, salīdzinoši stulbu iemeslu dēļ.
Nu nav jēgas riskēt ar savu iedzīvotāju veselību, lai nopelnītu dažus dolārus no tūristiem un citiem klientiem, kas ierodas. Tie nav īsti dolāri, jo jūs tērējat daudz vairāk dolāru par savu iedzīvotāju veselības aprūpes izmaksām, kam ir pieejams viss šis lētais alkohols,” sacīja Kanādas Atkarību un garīgās veselības centra vecākais pētnieks Jirgens Rēms.
Latvijā akcīzes nodoklis alkoholam, lai arī ar katru gadu tiek celts, viņa ieskatā, ir zems. Kā labu piemēru gan viņš, gan arī PVO min Lietuvu, kas 2017. gadā būtiski to paaugstināja. Vēl cīņā pret dzeršanu eksperti iesaka virkni pasākumu, tostarp arī stingrākus alkohola tirdzniecības laika ierobežojumus. Tas mazinot alkohola patēriņu un uzlabojot veselības rādītājus. “No 2007. līdz 2019. gadam vīriešu dzīves ilgums palielinājās par septiņiem gadiem,” sacīja Lietuvas Veselības zinātņu universitātes Medicīnas akadēmijas profesors Mindaugs Štelemeks.
Ko piedāvāja Veselības ministrija
“Aizliegtais paņēmiens” norāda, ka visi šie ieroči, ko un kā darīt, ja grib darīt, nav nekādi unikālie. Tos visus labi pārzina arī Latvijas VM, kas strādā ciešā sasaistē ar PVO, kurai Latvijā ir pārstāvniecība. Piemēram, par akcīzes nodokļa celšanu pati ministrija pamatnostādnēs rakstīja: “Akcīzes nodokļa palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem ir būtisks instruments, lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanu visās sabiedrības grupās, tai skaitā, lai samazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību un lietošanu jauniešu vidū.”
Ko no šo instrumentu klāsta rosināja VM? 2023. gada sākumā valdībā tika skatīti grozījumi, kuros piedāvātas zemāk lasāmās izmaiņas.
Kādas izmaiņas piedāvāja Veselības ministrija Foto: kadrs no video
Tās arī bija visas piedāvātās izmaiņas, proti, akcents ir uz atlaižu reklāmām. Netika piedāvāta ne vēršanās pret alkoholisko dzērienu cenu ar akcīzes nodokli, ne plašāki tirdzniecības ierobežojumi, un alkohola plaukts veikalā droši var palikt goda vietā. Tikai bija jāpieliek uzraksts par kaitīgumu.
Šiem likuma grozījumiem nonākot Saeimā, tas, tā teikt, nepalika nepamanīts, un galvenokārt jau no tobrīd esošajiem opozīcijas deputātiem, arī no Zaļo un zemnieku savienības un “Progresīvajiem.” “Tautas valodā sakot, tie ir diezgan ļengani, politiski sakot – butaforiski. Es uzskatu, ka mums noteikti ir jādara kaut kas vairāk lietas labā. Piemērs.
Man ir labs paziņa, kurš ikdienā patērē divus produktus – sieru un viskiju. Pēdējā pusotra gada laikā siera cena ir praktiski dubultojusies.
Viskija cena teju nav mainījusies,” no Saeimas tribīnes 2023. gada 18. maijā sacīja Saeimas deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS).
Arī parlamentārietis Edmunds Cepurītis (“Progresīvie”) atzina – ja sabiedrības interesēs ir spēcīgāki ierobežojumi, tad spēcīgāki ierobežojumi mums kā Saeimai ir jāpieņem. “Es tiešām pievienojos, ka mēs kā Saeima varam darīt vairāk, lai papildinātu esošo noteikumu versiju ar precīziem, efektīviem priekšlikumiem,” viņš teica.
Arī Saeimas deputāte Linda Liepiņa (“Latvija pirmajā vietā”) sprieda, ka acīmredzot izmaiņu izstrādātāji domāja, ka kaut kas ir jādara, bet viss izvērtās tā:
“Nu, mazu pilienu kaut kādu tādu izdarīsim… pilienu okeānā, lai mums būtu, ko uzrakstīt, ka mēs kaut ko esam darījuši. Šie konkrētie labojumi tieši nemainīs neko.”
“Aizliegtais paņēmiens” secina: jāatzīst, ka no visa iespējamā ieroču klāsta, ko ieskicējām, VM uz Saeimu atnesa, šķiet, vien “plastmasas pistoli” un jāatzīmē, ka valdības sēdē to atzina arī pati veselības ministre.
Bijusī veselības ministre Līga Meņģelsone. Arhīva foto. Pievienots 30.05.2023. LETA, Evija Trifanova
“Šie grozījumi, kurus virza Veselības ministrija, tie ir, es teiktu, ļoti maigi grozījumi. Tie nav saistīti ar ne ar alkohola reklāmas aizliegumu, ne ar alkohola pārdošanas ierobežojumu. Tie ir saistīti tikai un vienīgi ar aizliegumu reklamēt akcijas,” sacīja Meņģelsone.
Bet kāpēc maigi, ja dzeršana tik liela? Meņģelsone šobrīd no sarunas ar “Aizliegto paņēmienu” par šo tematu atteicās, vien piebilstot, ka toreiz koalīcijas atbalsts neesot bijis nekādiem šāda veida grozījumiem, un tas bijis minimums, ko izdevies panākt, bet sīkāk – kādēļ tā, kas bijis pret, viņa nerunāšot.
Tiesa, kā atzīst “Aizlegtā paņēmiena” uzrunāta VM ierēdne, izmaiņu plāni jau ir bijuši lielāki, un esot arī pētīta Lietuvas pieredze.
“No Lietuvas ir paņemts arī šis pasākums par mazajām plastmasas glāzītēm,” sacīja VM Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanita Lazdiņa.
Taču, kā ar pārējo? “Te ir jāsaprot, ka Veselības ministrija, protams, vienmēr ir gatava uz stingrākiem [grozījumiem]. Bet tās ir tās diskusijas, kur saskaras uzņēmēji un sabiedrības veselība. Un tad ir jautājums – tad kuram ir spēcīgāki argumenti?” tā VM pārstāve.
Un, var saprast, ka pirms grozījumu pieņemšanas valdībā VM idejām esot bijis liels oponentu loks, tajā skaitā no citām ministrijām, arī no Finanšu ministrijas, par akcīzes nodokli.
“Paskatīsimies objektīvi. Latvijā ir viena no zemākajām akcīzēm alkoholiskajiem dzērieniem. Un šajā gadījumā es teiktu, ka šis diemžēl ir tas posms, kur varbūt mums tik labi neiet,” norādīja Lazdiņa.
Plānā esot bijis celt straujāk akcīzi, bet šajā gadījumā akcīzes pacēlums ir mazāks. “Tas, ko iesaka, piemēram, Pasaules Veselības organizācija, ka tam pieaugumam ir jābūt vismaz par 15% katru gadu. Saprotiet, tur jau tas stāsts, jā, jo tas pieaugums uz cenu, kā saka, attiecas tikai tik daudz, ka tas dzēriens maksā vairāk par pieciem centiem. Nu, piedodiet, tā ietekme nav tāda, kādu mēs vēlētos sagaidīt šajā gadījumā,” norāda VM pārstāve.
Kas notika Saeimā
Saeimā pirmajā lasījumā deputāti nobalsoja, ka strādās ar šo likumu tālāk. Tas nozīmē, ka jau uz nākamo lasījumu deputāti ministrijas piedāvājumu var rediģēt, proti, var nākt ar saviem priekšlikumiem.
Uz otro lasījumu bija sagatavoti kopumā 47 priekšlikumi. Kāds deputāts, piemēram, gribēja aizliegt tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās, vēl kāds cits – liegt tirgot alkoholu jau iereibušiem cilvēkiem. Taču lielākā daļa no priekšlikumiem aptver trīs tematus.
Pirmais – par vecuma slieksni, priekšlikums no 18 gadiem celt to uz 20 gadiem vai 21 gadu. Viens no argumentiem, ka šobrīd tikai no 20 gadiem drīkst iegādāties cigaretes. Otrais – saīsināt laiku, kad drīkst tirgot alkoholu, par to dažādas versijas. Trešais – aizliegt alkoholu tirgot attālināti jeb ar piegādi uz mājām.
Visi priekšlikumi jau tālāk nokļuva Saeimas Sociālo un darbu lietu komisijā, kas izvērtās par galveno cīņas lauku. Līdzās deputātiem te varēja izteikties gan izmaiņu atbalstītāji, gan to pretinieki.
Piemēram, VM 2023. gada beigās nāca klajā un galdā lika aprēķinus, kādu finansiālu ietekmi atstāj alkohola sekas. Piemēram, dati par 2021.gadu vēsta, ka tiešās izmaksas ir 104 miljoni eiro, aptuveni puse veselības aprūpes jomā, otra – tiesībsargājošām iestādēm, tad vēl izdevumi par dažādām sociālām kampaņām. 44 miljoni eiro ir nauda, ko tērē pašvaldības, sociālie dienesti, lai strādātu ar alkohola radītām sekām ģimenēs, krīzes centri, bāriņtiesas.
Un trešā pozīcija ir netiešās izmaksas – aptuveni 300 līdz 450 miljoni eiro kā neiegūtais labums no cilvēkiem, kas nestrādā, jo nespēj veselības dēļ vai atrodas cietumā, vai kas priekšlaicīgi mirst.
Kopējā aplēstā alkohola kaitējuma summa – līdz pat 600 miljoniem eiro gadā.
Galvenie pretinieki ierobežojumiem savukārt – Latvijas Alkohola nozares asociācija un dažādas ar alkoholu ražošanu saistītas citas nevalstiskās organizācijas, kas faktiski ir pret visu – gan pret deputātu priekšlikumiem, gan arī pret ministrijas rosinātajām likuma izmaiņām.
Pret vecuma cenzu paaugstināšanu, jo 18 gadus vecie varēšot nopirkt alkoholu Igaunijā un kā gan jaunieši turpmāk varēšot apgūt bārmeņa profesiju. Pret ierobežojumu norādīt atlaides, ko rosināja ministrija. Pret, jo tādā veidā tiks apgrūtināta jaunu spēlētāju ienākšana tirgū. Pret aizliegumu iegādāties alkoholu internetā, jo tas praktiski visur Eiropā, izņemot Poliju, esot atļauts, un neesot bažu, ka to varētu iegādāties nepilngadīgie, jo dokumentus prasa gan internetā, gan preci saņemot. Pret arī tirdzniecības laika saīsināšanai – jo tas varot ietekmēt lauku veikalu darba laiku, varot radīt negatīvas sekas pierobežu alkohola veikaliem, uz kuriem ārzemnieki parasti braucot iepirkties brīvdienās.
Ekonomikas ministrija manipulē ar datiem
Alkohola nozares pusē bija arī Ekonomikas ministrija (EM), kas savukārt pretim VM aprēķiniem par 600 miljonu eiro alkohola kaitējumu liek pretim alkohola biznesa labo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. 2023. gadā, piemēram, alkohola akcīzes nodoklī nozare samaksājusi 250 miljonus eiro, un vēl – alkohola ražošanas nozare nodarbina aptuveni 3000 cilvēku.
Tiesa, te jāpiebilst, ka vairāku lappušu ministrijas gatavotajā materiālā ir viss kas, bet nav pat pieminēts, ka vīna tirgu Latvijā lielā mērā veido imports, vai arī ka Latvijas alkohola nozare daudz eksportē un ne visu viņu biznesu un darbinieku skaitu var attiecināt tieši uz Latvijas iekšējo tirgu. Piemēram, uzņēmums “Amber Latvijas Balzams,” kā teikts viņu mājaslapā, eksportē pat 75% no visas savas produkcijas. Līdz ar to laiks, kad un cikos var nopirkt alkoholu Latvijā, diez vai šo sadaļu ietekmē.
Turklāt EM savos iebildumos piemin arī to, ka 45% no visa Latvijā patērētā alkohola izdzer 5% no alkohola lietotājiem, un EM iesaka orientēties uz šīm riska grupām.
Jāatzīmē, ka šos pašus datus publiskās uzstāšanās reizēs lieto arī partijas “Latvija pirmajā vietā” Saeimas deputāte Ramona Petraviča.
“5% izdzer apmēram pusi. Tātad būtu jāstrādā ar šiem pieciem procentiem,” viņa sacīja.
Taču, ja par to padomā kritiski, tad, ņemot vērā Latvijas patēriņu, matemātiski sanāk, ka šiem 5% katru dienu gadā būtu jāizdzer vismaz 750 gramu degvīna, un te rodas jautājums, vai tas ir reāli un no kurienes šādi dati.
Atklājās, ka šie dati ir no cilvēku aptaujas, ko 2021. gadā publicējis Sabiedrības profilakses un kontroles centrs, bet, iedziļinoties šajā pētījumā, izrādās, ka paši tā autori secinājuši, ka daudzi respondenti par saviem alkohola paradumiem ir melojuši vai nav precīzi atcerējušies.
Proti, pētniekiem pēc cilvēku atbildēm sanāk, ka Latvijā kopā vidēji katrs izdzer 2,2 litrus absolūtā alkohola, lai gan pēc pārdotā alkohola apjoma, būtu jābūt vismaz piecas reizes vairāk. Pētnieki šajā pētījumā arī secina: “Šie dati izmantojami tikai iekšējo proporciju aprēķiniem, savukārt nosauktie izdzertie daudzumi kā ticama informācija nav izmantojami.”
Taču šos datus izmanto gan Petraviča, gan arī EM.
Diskusiju rezultātā no visu deputātu priekšlikumiem “izdzīvo” tikai divi – viens par attālināto tirdzniecību, ka to neaizliegs, bet produkta piegāde būs atļauta tikai pēc sešām stundām, un otrs par tirdzniecības laika saīsināšanu, ka darbdienās un sestdienās alkoholu drīkst tirgot no pulksten 10 līdz 20, nevis no 8 līdz 22, kā šobrīd, un svētdienās no 10 līdz 18.
Savukārt no VM piedāvātajiem, par “maigajiem” sauktajiem grozījumiem paliek visi, izņemot par uzturvērtību norādīšanu uz pudeļu etiķetēm, jo pret to iebilda Zemkopības ministrija, kā arī Eiropas Komisija, norādot, ka par to topot kopējs Eiropas Savienības regulējums un nav kur steigties.
To pieņēma arī Saeimas 3. lasījumā 9. janvārī, diskusiju vairs īsti nebija, lemšanai pielikts punkts, un lielākā daļa pieņemto izmaiņu stāsies spēkā no šī gada 1. augusta.”Par” – visas koalīcijas partijas, kā arī Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta” deputāti, izņemot Māri Kučinski un Ingmāru Līdaku, kuri nebalsoja. Pret – partija “Stabilitātei!”, savukārt partija “Latvija pirmajā vietā” balsojumā nepiedalījās.
Taču kā ar akcīzes nodokli?
Akcīzes nodokli Latvijai nevis minimāli, bet būtiski celt aicināja gan PVO, gan Lietuvas pieredze, lai alkohols būtu vienkārši dārgāks. Šie dati rāda, cik liels šobrīd ir akcīzes nodoklis Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, kā mainījies, un kāds kāpums paredzēts līdz 2027. gadam.
Akcīzes nodoklis alum Latvijā un Lietuvā Foto: kadrs no video
Akcīzes nodoklis alum līdz šim gadu no gada bijis līdzīgs, bet patlaban Latvijā tas ir zemāks nekā Lietuvā par aptuveni 10%. 2027. gadā šī atšķirība būs pat 23%.
Akcīzes nodoklis vīnam Latvijā un Lietuvā Foto: kadrs no video
Akcīzes nodoklis vīnam 2016. gadā bija teju vienādi, bet tad lietuvieši šo nodokli strauji kāpināja, un šobrīd Latvijā tas ir jau par gandrīz 50% zemāks nekā Lietuvā, 2027. gadā – atšķirība būs vēl lielāka, proti, 55%.
Akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam Latvijā un Lietuvā Foto: kadrs no video
Stiprajam alkoholam, līdzīgi kā vīnam, akcīzes nodoklis Latvijā un Lietuvā 2016. gadā bija gandrīz vienāds, bet patlaban Latvijas akcīzes nodoklis mazāks par aptuveni 30% nekā Lietuvā, bet 2027. gadā šī atšķirība būs pat 40%.
Savukārt attiecībā par budžeta ieņēmumiem ar šo kraso kāpinājumu Lietuva panākusi, ka no 2017. gada, kad akcīzes ienākumi bija 317 miljoni eiro gadā, tie palielinājušies līdz 450 miljoniem eiro 2023. gadā. Tātad pieaugums ir par 40%.
Latvijā 2023. gadā bija 250 miljoni eiro, un pēdējos gados būtiski tas nav audzis. Ja to sarēķina uz vienu iedzīvotāju, tad Lietuvā akcīzes nodokļa ieņēmumi ir 160 eiro, Latvijā – 138 eiro.
Saeimas deputāti norāda, ka nodokļi nav gluži šī konkrētā likuma temats. Tiesa, te jautājums, kāpēc, piemēram, pērnajā rudenī paralēli šī likuma virzībai Finanšu ministrija (FM) nevarēja rosināt akcīzi celt straujāk, un būtu cīņa pret dzeršanu, un, iespējams, lielāki ienākumi budžetā.
FM atbilde ir “nē,” jo esot sagaidāma negatīva ietekme uz budžetu. Kādēļ?
Prognozi, ka sagaidāma negatīva ietekme uz budžeta ieņēmumiem, FM izteica, izmantojot līdzšinējo pieredzi par nodokļu ieņēmumu tendencēm un Valsts ieņēmumu dienesta datus par alkoholisko dzērienu apriti un akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Esot jāapzinās, ka, ja uzliktais slogs būs pārāk liels, legālais bizness savu darbību var samazināt un tā vietā var nākt nelegālais bizness.
Vai ir kāds pētījums, aprēķins, cik liels tad nāktu tas nelegālais bizness? Nē, tāda nav. “Pētījumus par šo tēmu Finanšu ministrija neveic,” skan atbilde.
Par Lietuvas pieredzi FM īsti arī neko nezinot: “Attiecībā uz Lietuvas pieredzi, strauji paaugstinot likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem, nav zināms, kā tas ir ietekmējis nelegālo apriti.”
FM nezina, bet šāds pētījums par Lietuvu ir bijis jau 2021. gadā, atrodams Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā, kurā secināts: “Lietuvas pieredze parāda, ka nelegāla alkohola patēriņš Lietuvā pēdējos gados bija diezgan zems un svārstījās 5–8% robežās visu dzērienu veidiem, neskatoties uz akcīzes nodokļa celšanu.”
