Vienā no gadījumiem cietusī oktobra beigās saņēma zvanu no personām, kas uzdevās par AS “Latvenergo” darbinieku un vēlāk par policijas darbinieku, prasot atklāt bankas datus un izņemt skaidru naudu no konta. Sieviete no sava bankas konta izņēma 1690 eiro un tos nodeva krāpnieku kurjeram. Pēc tam viņai tika lūgts noformēt aizdevumu 4000 eiro apmērā.
Pamanījusi krāpniecības pazīmes, cietusī vērsās policijā, un trīs dienu laikā likumsargi aizturēja sešas personas, kas darbojās kā “naudas mūļi”, viens otram nododot izkrāpto naudu.
Aizturētie ir dzimuši no 1990. līdz 2009. gadam.
Savukārt 6. novembrī aizturēts kāds 2008. gadā dzimis “naudas mūlis” brīdī, kad viņš saņēma naudu no telefonkrāpšanā cietušas sievietes. Noskaidrots, ka aizturētais jaunietis saistīts ar vēl vismaz vienas personas apkrāpšanu.
Pie personas policisti atrada izkrāpto skaidro naudu 7530 eiro apmērā, ko aizdomās turētais vēl nebija paspējis nodot citiem organizētās noziedzīgās grupas dalībniekiem, kā arī mobilo telefonu, divas citām personām piederošas maksājuma kartes, gāzes pistoli un munīciju.
Papildus tam Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes darbinieki pēdējās nedēļās aizturējuši piecus naudas kurjerus, Zemgales reģiona pārvalde – vienu. Vēl trīs kurjerus aizturējusi Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde.
Visos minētajos gadījumos aizturētie ir Latvijas iedzīvotāji, starp kuriem ir arī nepilngadīgas personas.
Uzsākti kriminālprocesi, kas lielākoties kvalificēti par krāpšanu, krāpšanu lielā apmērā un organizētas grupas sastāvā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.
Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska Latvijas Radio skaidroja, ka arvien biežāk krāpnieku darbībās tiek iesaistīti vietējie jaunieši.
“Tie ir aptuveni 16, 17 gadus veci jaunieši, arī divdesmitgadnieki, kuri varbūt saskārušies ar kādām naudas grūtībām. Būtībā viņi darbojas organizētās grupās, jo mēs zinām, ka šos noziegumus pārsvarā organizē personas no ārvalstīm, iesaistot plašu personu loku,” skaidroja Gžibovska.
“Naudas mūļi” pārsvarā tiek meklēti sociālajos tīklos un bieži vien tiek norādīts, ka darbs saistīts ar sūtījumu saņemšanu un nodošanu.
Valsts policija atgādina, ka “naudas mūļiem” likumā paredzēti arī vairāki gadi ieslodzījuma vietā. Likumsargi aicina iedzīvotājus nepiekrist vieglas peļņas piedāvājumiem, īpaši tad, ja bez līguma tiek piedāvāts darbs, kas saistīts ar sūtījumu saņemšanu un nogādāšanu. Tāpat vecākiem ieteicams pievērst uzmanību, vai viņu vidusskolas vecuma bērni negūst ienākumus nelikumīgā ceļā. “Ja jūs vai jūsu bērni ir jau iesaistījušies noziedzīgajās darbībās, pareizākā rīcība ir vērsties policijā,” mudināja likumsargi.
Vairāk par krāpnieku shēmām. “Slazds”:
