Kravas automašīnai bija Lietuvas numurzīmes. Tās refrižeratorā Polijas robežsargi atrada 34 migrantus, kas bija paslēpti kravas nodalījumā aiz speciāli ierīkotas starpsienas. Migranti bija no Eritrejas, Etiopijas, Ēģiptes, Pakistānas, Somālijas, Sudānas un Tunisijas.
30 ārzemnieki Latvijā bija lūguši patvērumu, bet pārējie četri – Lietuvā, Latvijas Televīzijai skaidroja Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļas priekšniece. Atpakaļuzņemšanas procesā viņus nodeva Lietuvas varasiestādēm, bet pēc tam grupa turpināja ceļu uz Latviju.
“Viņi ar savu rīcību parādīja, ka viņiem patvēruma procedūras statuss un tiesības uzturēties nav vajadzīgas.
Viņi negribēja uzturēties Latvijā, lai sagaidītu gala lēmumu. Principā tas kā fakts būs ņemts vērā, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) amatpersonas pieņems gala lēmumu par patvēruma piešķiršanu vai nepiešķiršanu,” pastāstīja Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļas priekšniece Solvita Steļmaka.
Ja migrantiem statusu nepiešķir, viņi to vēl var pārsūdzēt. Negatīva lēmuma gadījumā ārvalstniekus izraida parasti uz viņa mītnes zemi. Ja migrantus izraida piespiedu kārtā, tad viņus pavada robežsardzes amatpersonas.
“Ir tāda iespēja, ka var nopirkt biļetes ārzemniekiem un konvojam un izraidīt par Eiropas naudu. Ja pat tās ir dažas valstis, uz kurām izraidīšanu “Frontex” neatbalsta, tad mēs izmantojam Eiropas projekta naudu. Principā pēc būtības valsts nauda izmantota minimāli,” norādīja Steļmaka.
Polijā noķerto migrantu mērķa valsts, visticamāk, bija Vācija.
Pirms tam daļa no grupas uzturējās patvēruma meklētāju centrā, bet daļa īrēja naktsmītnes ārpus centra, skaidroja Steļmaka.
Tik lielas aizbēgušo personu grupas konstatē reti
Robežsargi regulāri fiksē šādus gadījumus, ka migrantus, kuriem vajadzēja būt Latvijā, noķer kaut kur Eiropā. Taču tik lielu grupu vienlaikus reti konstatē, sacīja robežsardzes pārstāve.
Patvēruma meklētāji bez iepriekšēja brīdinājuma bieži atstāj centru. Gandrīz katru nedēļu konstatē pa kādam gadījumam, norādīja iestādes vadītāja Vita Klubure:
“Skaitļi ir mainīgi. Tas var būt neviens patvēruma meklētājs, tie var būt vairāki. Tā var būt grupa, jo, kā jau minēju, centrs ir atvērtā tipa, un mēs tikko kā konstatējam, tā nosūtām ziņojumu par aizbēgušo personām citām atbildīgajām iestādēm, kas tālāk veic atkal pārējās procesuālās darbības.”
Klubure atklāja, ka salīdzinoši bieži migrantus atgriež atpakaļ centrā. Turklāt novērojumi liecina, ka vienu un to pašu personu atgriež vairākkārt.
