Ministru nomaiņa valdībā notiek laikā, kad daudz arī ar Latvijas drošību saistītu izaicinājumu ir aiz valsts robežām. Tādēļ ilgāk kavēties ar valdības darba pārmaiņām nedrīkst, uzsver valsts augstākās amatpersonas. Citējot Valsts prezidentu: “Mums nav laika skatīties vietējo cirku, mums pasaulē ir drāma.”
Valdības tā saucamā restarta plānam īstenojoties, sagaidāms, ka Saeima amatos apstiprinās Daci Melbārdi (“Jaunā Vienotība”) izglītības un zinātnes ministra amatā, Reini Uzulnieku (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) labklājības ministra amatā un Ati Švinku (“Progresīvie”) satiksmes ministra amatā.
Kandidāti pēc sarunām ar frakcijām pārliecināti – varēs ķerties pie darba
Ministru amatu kandidāti sarunās Saeimas frakcijās pārliecinājušies, ka varēs ķerties pie darba.
Katra kandidāta iztaujāšanai paredzēta pusstunda pie katras frakcijas deputātiem. Pēc viedokļa aizstāvēšanas ministru amata kandidāti norādīja, ka sarunas bijušas auglīgas, kā arī pauda gatavību šādas tikšanās atkārtot biežāk.
Pēc tikšanās ar Saeimas koalīcijas frakciju deputātiem, kandidātiem lielākoties radies priekšstats, ka viņiem ir atbalsts un to apstiprina arī frakciju pārstāvji.
“Pirmkārt, es gribu teikt, ka tiešām bija ļoti labas sarunas ar mūsu koalīcijas partneriem, un šīs sarunas ne tikai pārliecināja to, kad Melbārdes kundzei būs atbalsts, bet arī Melbārdes kundze, lai es ilgi pazīstu, vēlreiz pārliecināja arī mani, tai skaitā, ka viņa būs ļoti laba izglītības ministre. Un arī pārējie kandidāti es uzskatu, ka šajā mirklī ir atbilstoši ieņemt šos amatus,” vērtēja “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
Saeimas deputāte Līga Kļaviņa (Zaļo un Zemnieku savienība) savukārt atzina, ka viņu priecē tas, ka “arī abi divi kandidāti bija gatavi nākt uz frakciju pēc tam, kad mēs būsim apstiprinājuši, un starpposmos ziņot par tiem likumprojektiem, kurus mums kā Saeimai, kā deputātiem būs jāapstiprina, un, manuprāt, tas liecina par labu sadarbības piedāvājumu.”
Bet partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa sacīja: “Mēs mēģinājām īstenībā diezgan īsā laikā iziet cauri daudziem saturiskiem jautājumiem. Arī izglītības jomā – tā ir gan izglītības pieejamība, piekļūstamība, tas ir, gan iekļaujošu izglītību, gan vardarbību šeit mēs runājam par vardarbību izglītības iestādēs gan ar labklājības ministra kandidātu, gan ar izglītības ministra kandidātu. Tie ir jautājumi, ar kuriem mēs jau esam strādājuši arī ar iepriekšējiem ministriem, un sagaidām arī, kā esam sadzirdēti arī no jaunajiem ministriem.”
Ministru kandidātus šodien iztaujāja arī Saeimas opozīcijas partijas.
Turpināšot iesākto
Melbārde, pašreizējā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, norādīja, ka centīsies arī ierobežota finansējuma apstākļos turpināt priekšgājējas Andas Čakšas laikā sākto pāreju uz jauno izglītības finansēšanas modeli “Programma skolā” jau šajā gadā. Par to Melbārde gatavojas dialogam ar pedagogu arodbiedrību. Sarunās ar Saeimas frakcijām pieminētas vēl vairākas būtiskas prioritātes.
“Mums bija auglīga domu apmaiņa par plašu laukumu, sākot ar galvenajām reformām vispārējā izglītībā, situāciju profesionālajā izglītībā, augstskolās, sportā, tautas sportā. Neaizmirsām arī tematu par valsts valodas lomas nostiprināšanu,” klāstīja Melbārde.
Pašlaik vēl Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra amatā esošais Uzulnieks, tiekot apstiprināts ministra amatā, plānojis turpināt jau iesāktos darbus, īpaši pievēršoties demogrāfijas, ģimeņu un bērnu atbalsta pasākumu pilnveidošanai, kā arī pensiju un nodarbinātības jautājumiem.
“Mana prioritāte ir atbalsts ģimenēm ar bērniem, ārpusģimenes aprūpe, pensiju sistēmas pilnveidošana. Liels uzsvars tiks likts uz nodarbinātību, tajā skaitā skolēnu vasaras nodarbinātību. Arī pārkvalificēšanu. Par to runājām, un nobeigumā jutu lielu atbalstu un izdošanos,” pēc frakciju sēdēm sacīja Uzulnieks.
Grib parādīt darbus, nevis runas
Savukārt Švinka, kurš pašlaik vēl ir Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, uzdevumu sarakstā minēja plašāku finanšu kontroli satiksmes jomā un nozares būtisko projektu turpināšanu. Galvenais no tiem – “Rail Baltica” trases būvdarbu sākšana no Iecavas līdz Lietuvas robežai.
“Es gribu parādīt sabiedrībai, ka beidzot sākam būvēt, nevis tikai 13 gadus notiek runāšana. Pēc tam, protams, ir svarīgi precizēt līgumus un termiņus, bet svarīgi ir sākt,” pauda Švinka.
Par citiem nozares izaicinājumiem nepieciešamas padziļinātas sarunas, piebilda ministra amata kandidāts.
“Viennozīmīgi, par atsevišķiem tematiem nepieciešama atsevišķa saruna ar deputātiem. Par reģioniem, par pastu, “Rail Baltica” vai ostu reformu. Šie jautājumi izskanējuši, bet prasa padziļinātu sarunu, ko arī esmu apsolījis,” teica Švinka.
Vai trīs ministru nomaiņa būtiski mainīs valdības darbu, rādīs laiks, taču Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc iknedēļas tikšanās ar premjeri uzsvēra, ka sabiedrība no valdības sagaida konkrētus rezultātus, tajā skaitā aizsardzības jomā, civilajā aizsardzībā, demogrāfijā. Rinkēvičs norādīja, ka vairākas būtiskas lietas kā, piemēram, jau pērn solītais regulējums par birokrātijas mazināšanu būvniecībā, kavējas.
“Man daudzi ministri – visu cieņu, ministri vienmēr cenšas sevi aizstāvēt – stāstījuši, kādas viņiem ir nepārvaramas grūtības.
Patiesību sakot, mums to birokrātu un lobistu ir tik daudz, ka, ja turpināsim ilgstoši to uzklausīt, mums nebūs nekāda rezultāta,” kritiski sacīja prezidents.
Arī premjere sagaida trīs ministru ievēlēšanu ceturtdien. Valdības darba kārtībā tuvākajos mēnešos sagaidāmi būtiski lēmumi, tajā skaitā par izdevumu palielināšanu aizsardzībai, iespējams, jau šogad.
KONTEKSTS:
21. februāra darbadienas noslēgumā premjere Siliņa lūdza atkāpties trīs ministrus – izglītības ministri Andu Čakšu (“Jaunā Vienotība”), satiksmes ministru Kasparu Briškenu (“Progresīvie”) un labklājības ministru Uldi Auguli (Zaļo un Zemnieku savienība). Ministru atlaišanai koalīcijas piekrišana nav nepieciešama.
Premjere sākotnēji bija plānojusi jau pagājušajā nedēļā lūgt Saeimu balsot par jauno ministru iecelšanu amatos, bet premjere saslima, tāpēc process ievilkās.
Atlaistie ministri atgriezās Saeimā, Čakša kļuva par Budžeta komisijas vadītāju.
“Jaunā Vienotība” izglītības ministra amatam izvirzīja Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi. ZZS labklājības ministra amatam izvirzīja līdzšinējo Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku. Bet “Progresīvajos” visu nedēļu notika asas diskusijas par to, ko darīt: virzīt jaunu satiksmes ministru, uzstāt uz amatu rotāciju vai vispār atteikties no trešā portfeļa valdībā un palikt ar diviem ministriem. Uz to, ka “Progresīvajiem” satiksmes nozares pārraudzība būtu jāturpina, uzstāja nu jau bijušais ministrs Briškens.
