Švinka 2002. gadā ieguvis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē, bijis vairāku uzņēmumu vadītājs. 2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā, kur darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā, liecina LETA informācija.
Šuvajevs skaidroja, ka Švinka būs spējīgs satiksmes ministrs, ņemot vērā viņa pieredzi darbā uzņēmējdarbībā, un varēs turpināt nozarē iesāktās reformas.
“Viņa pieredze arī aizsardzības un drošības jomā būs ļoti lietderīga, arī vadot lielos satiksmes nozares projektus. Švinkas kungam ir ļoti plaša pieredze biznesā, uzņēmumu vadībā. Mēs esam pārliecināti, ka viņš būs ļoti spēcīgs un spējīgs satiksmes ministrs. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka mēs arī domājam par turpinātību,” sacīja Šuvajevs.
Švinka norādīja, ka Satiksmes ministrijā plāno koncentrēties uz birokrātijas mazināšanu un kontrolētām izmaksām.
Paldies Progresīvajiem par uzticību un nominēšanu satiksmes ministra amatam. Mans uzdevums ir skaidrs – turpināt iesāktās reformas un nodrošināt, lai transporta nozare attīstās mērķtiecīgi.
Valdības galvenā prioritāte ir drošība. Aizsardzības ministrijā esmu strādājis pie… — Atis Švinka (@atis_svinka) March 3, 2025
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Armands Krauze pauda atbalstu Švinkam un pārējiem diviem ministru amata kandidātiem, norādot, ka ir jāturpina sarunas par premjeres Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) “restarta” plānu.
“ZZS atzinīgi vērtē, ka ir visi trīs ministru kandidāti un šonedēļ mēs varēsim apstiprināt. Mums nav šaubu par šo ministru pieredzi un to, ka viņi varēs ātri valdībā uzsākt darbu un arī realizēt valdības dotos uzdevumus,” pauda Krauze.
Ministru prezidente pēc apmēram stundu ilgas tikšanās ar partijas “Progresīvie” Saeimas frakciju, kuras laikā pārrunātas valdības restarta prioritātes, paziņoja: “Šī nav situācija, kurā mēs varam raustīt valdību”.
Valdība gatava turpināt strādāt esošajā sastāvā, un partija “Progresīvie” ir gatava turpināt vadīt Satiksmes ministriju.
Pēc premjeres domām, koalīcija jau iepriekš parādījusi, ka tā spēj vienoties, tāpēc arī tagad darbi tiks turpināti. Vaicāta par Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča teikto, ka sabiedrībai nav laika skatīties vietējo cirku, kad pasaulē ir drāma, un, ja paši nevar, tad jādod vieta citiem, premjere pauda:
“Viņš tieši arī teica, ka nav laika daudz domāt. Un tieši tāda tā doma, manuprāt, arī bija, ka ir jāiet uz priekšu, un šī valdība to arī apliecina.
Ka mēs esam gatavi iet uz priekšu. Man šķiet, ka šī koalīcija spēj saprast, kas ir galvenās vajadzības valstī.”
Jaunos ministrus plāno apstiprināt ceturtdien, kas nozīmē, ka vēl līdz tam ir laiks viņus iztaujāt Saeimas frakcijās.
KONTEKSTS:
21. februāra darbadienas noslēgumā premjere Siliņa lūdza atkāpties trīs ministrus – izglītības ministri Andu Čakšu (“Jaunā Vienotība”), satiksmes ministru Kasparu Briškenu (“Progresīvie”) un labklājības ministru Uldi Auguli (Zaļo un Zemnieku savienība). Ministru atlaišanai koalīcijas piekrišana nav nepieciešama.
Premjere sākotnēji bija plānojusi jau pagājušajā nedēļā lūgt Saeimu balsot par jauno ministru iecelšanu amatos, bet premjere saslima, tāpēc process ievilcies.
Atlaistie ministri atgriezās Saeimā, Čakša kļuva par Budžeta komisijas vadītāju.
“Jaunā Vienotība” izglītības ministra amatam izvirzījusi Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi. ZZS izvirzījusi savu kandidātu labklājības ministra amatam – pašreizējo Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku.
“Progresīvajos” visu nedēļu notika asas diskusijas par to, ko darīt: virzīt jaunu satiksmes ministru, uzstāt uz amatu rotāciju vai vispār atteikties no trešā portfeļa valdībā un palikt ar diviem ministriem. Uz to, ka “Progresīvajiem” satiksmes nozares pārraudzība būtu jāturpina, uzstāj nu jau bijušais ministrs Briškens.
