Viens no skaļākajiem kriminālprocesiem, kas pērn nonāca prokuratūrā, saistīts ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālo lidojumu izmantošanu. Ir arī daudzi citi. Darbu gan apgrūtina cilvēkresursu trūkums.
“Vislielākais izaicinājums ir pašlaik, īpaši šogad un uz priekšu, paaudžu nomaiņa. Un šeit izaicinājums ir tāds, ka Latvijā demogrāfiskā situācija ir kritiska. Un līdz ar to cilvēku īpatsvars, kas vēlas iesaistīties tiesībaizsardzības iestādēs, arī krīt,” sacīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Pašlaik to risina, piesaistot prokurora amata kandidātus, ieviešot vecākos prokurora palīgus kā atbalsta personālu, kas atslogo prokurorus. Nodrošina arī apmācības.
“Es patiešām redzu lielāko iespēju iekšēji rast šo resursu, viņu noturēt, apmācīt un virzīt tālāk prokurora darbam,” atzina prokuratūras administratīvā direktore Ilze Grīnhofa.
Tikmēr prokuratūra arī pārorganizē savu darbu, koncentrējot pieredzes bagātākos prokurorus darbam ar nopietniem un sarežģītiem kriminālprocesiem.
Stukāns redz arī citus veidus, kā varētu prokurorus atslogot no daudziem procesiem, kas ir saistīti ar mazāk smagiem noziegumiem, bet veido lielāko tiesu no visiem darbiem.
“Šodien mēs domājam par to, kas attiecas uz, piemēram, sīkajām zādzībām vai dzērājšoferu noziegumiem, – viņi varētu būt fiksēti uzreiz elektroniski. Un gala rezultātu, ja tā var teikt, noformulē sistēma. Prokurors to pārbauda un apstiprina, un neieguldās nekādā veidā papildus,” sacīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Un vēl virziens, kurā raudzīties, varētu būt dekriminalizācija. Arī tas ļautu ietaupīt cilvēkresursus.
“Par kafijas bundžas zādzību vai līdzīgām zādzībām valsts varētu piemērot administratīvo atbildību, pieļāva Stukāns.
Arī sabiedrībai preventīvi jāiesaistās, kad tas iespējams, lai novērstu iespējamos noziegumus.
