Pērnā gada aptaujā sabiedrisko mediju ziņām uzticējās 50,4%, bet 2023. gadā – 42,5%.
Reizē pētījums liecina, ka samērā liela daļa jeb 29,3% respondentu neuzticas Latvijas sabiedrisko mediju ziņām. 2023. gada mērījumā šādu viedokli pauda 37,1%. Savukārt teju katrs desmitais respondents jeb 9,6% aptaujāto norādīja, ka neseko līdzi ziņām medijos.
Pētījums liecina, ka vissvarīgākais informācijas, ziņu un zināšanu avots respondentu vidū ir sabiedriskā televīzija – LTV1, LTV7 –, kuru kā svarīgāko norādīja 36,8% aptaujāto. 30% respondentu informāciju, ziņas un zināšanas iegūst sociālajos medijos: “Facebook”, “X”, “YouTube”, “Telegram”, “Instagram”, “TikTok”.
Savukārt trešais svarīgākais informācijas un zināšanu ieguves avots ir ziņu portāli internetā latviešu valodā, piemēram, “Lsm.lv”, “Delfi”, “Tvnet”, “La.lv”, “nra.lv “, ko norādīja 26,3% respondentu.
Viszemākā uzticēšanās respondentiem ir Krievijas ziņu kanālu, tostarp ziņu kanālu internetā, publicētajiem vēstījumiem par karu Ukrainā. Tiem drīzāk vai pilnībā neuzticas 58% aptaujāto. 2023. gada mērījumā tiem drīzāk vai pilnībā neuzticējās 69,6% respondentu.
Reizē pētījums liecina, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu vērojams, ka uzticība Krievijas ziņu kanāliem ir palielinājusies. 2023. gadā 9,1% pilnībā vai drīzāk uzticējās Krievijas ziņu kanāliem, bet 2024. gadā – 19,4% pilnībā vai drīzāk uzticējās.
Pētījums rāda, ka respondenti lielākā mērā uzticas Rietumu ziņu kanāliem. Pērn tiem uzticību pauda 38,1% aptaujāto, bet 2023. gada mērījumā – 42,2%.
Kā liecina pētījums, visvairāk Latvijas iedzīvotāji uzticas Latvijas ziņu kanāliem. Reizē – uzticēšanās Latvijas ziņu kanāliem gada laikā ir samazinājusies. Pērn tiem uzticējās 53,2% aptaujāto, bet gadu iepriekš – 59,5%.
Attiecībā uz Ukrainas ziņu kanāliem cilvēkiem ir grūti atbildēt, vai viņi šiem kanāliem uzticas. To pērn norādīja 30,5% aptaujāto. Salīdzinājumā ar 2023. gada mērījumu neuzticēšanās ir nedaudz palielinājusies – 2023. gadā no 30,2% līdz 36,1% 2024. gadā.
Pētījums veikts 2024. gada oktobrī un novembrī. Pētījumā tika aptaujāti 2005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauju veica SIA “Berg Research”. Pētījums valsts budžetam izmaksāja 4985 eiro.
