Tikai 10% iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši savu mantojuma lietu, aptuveni trešdaļa (31%) to izdarījusi daļēji, savukārt vairāk par pusi respondentu (54%) nav veikuši nekādas juridiskas darbības, lai nodrošinātu savas mantas nodošanu mantiniekiem. Turklāt 81% aptaujāto nav nedz paši, nedz ar notāra atbalstu sastādījuši testamentu vai slēguši mantojuma līgumu. Vienlaikus 70% aptaujāto uzskata, ka pie notāra apliecināts testaments ir visdrošākais veids, kā nodrošināt savu mantinieku tiesības.
Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji nereti nenovērtē mantojuma lietu sakārtošanas nozīmi, kā arī riskus, kas var rasties, ja juridiskie jautājumi netiek laikus sakārtoti. “Diemžēl neskaidrības un konflikti starp mantiniekiem, negaidīti parādi un citi juridiski sarežģījumi gadās biežāk, nekā sabiedrība domā,” stāstīja Kaupe.
Vidējais uzticēšanās līmenis notāriem skalā no 1 līdz 10 audzis no 7,4 pērn līdz 7,8 tagad. Tomēr joprojām daudzi Latvijas iedzīvotāji juridiskos jautājumus risina pašu spēkiem vai konsultējas ar draugiem un paziņām. Aptauja arī liecina, ka piektā daļa iedzīvotāju juridiskas problēmas risina, vēršoties pie neprofesionāļiem, kas savukārt var palielināt juridisko neprecizitāšu un problēmu iespējamību. Turklāt 42% iedzīvotāju vispār nezina, kādas ir ar mantojumu saistītās juridiskās procedūras, kas var radīt riskus, pieņemot svarīgus lēmumus.
“Cilvēkiem, kas ar to sastopas pirmo reizi ir sarežģīti, jo citreiz pat pieredze arī liecina, ka potenciālie mantinieki nemaz nezina, kur viņiem jāiet un kas viņiem konkrētajā gadījumā jādara,” norādīja “Luminor Bank” Latvijas filiāles Tiesvedību daļas vecākais jurists Mārtiņš Krauklis.
Situācija uzlabojas, vērtē speciālisti. No šī gada 1. janvāra Latvijā ir stājusies spēkā mantojuma reforma, kas paredz vairākas izmaiņas mantošanas kārtībā. Reforma paredz tādas izmaiņas kā mantinieka ierobežoto atbildību, atbildot par mantojuma atstājēja parādiem tikai ar mantoto. Ir ieviesta jauna kārtība mantojumā ietilpstošās mantas novērtēšanai, tostarp paredzētas kreditoru tiesības lūgt pārvērtēt mantinieka norādīto mantas vērtību.
Valsts policija uzlabojumus vērtē pozitīvi. Likumsargi informēja, ka šajā jomā krāpšanas notiek retāk. “Policijai ir ļoti patīkami, ka mūsu tiesiskās sadarbības partneri arvien uzlabo savu vidi, savu tiesisko vidi un rada drošākus apstākļus saviem klientiem savu tiesisko attiecību un pēdējās gribas noregulēšanā,” sacīaj policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pauls Krūmiņš.
Par šīm un citām izmaiņām Notāru dienu laikā 5. martā iedzīvotāji varēs saņemt detalizētāku informāciju.
Latvijas Civillikums nosaka trīs mantojuma atstāšanas un saņemšanas veidus – likumisko, līgumisko un testamentāro mantojumu, taču zvērinātu notāru pieredze rāda, ka iedzīvotāji ir maz informēti par šīm atšķirīgajām iespējām. Vairums paļaujas uz radinieku un savu līdzcilvēku godaprātu un neatstāj rīkojumu rīcībai ar mantu pēc savas nāves, tā rezultātā nereti radot pamatu ne tikai konfliktsituācijām, bet arī iespējamām krāpnieciskām darbībām. Zvērinātu notāru apkopotie dati liecina, ka katru gadu tiek uzsākti vidēji 13 000 mantojuma lietu. 2024. gadā notariāts izsniedza 14 443 mantojuma apliecības.
Notāru dienu laikā iedzīvotājiem kā katru gadu būs pieejamas notāru bezmaksas konsultācijas – šogad gan klātienē notāru birojos visā Latvijā, gan telefoniski, zvanot pa tālruni 29227731 no plkst. 10.00 līdz 17.00. Iespējams arī noskaidrot tuvāko pieejamo notāru biroju.
