Lai veicinātu enerģētisko neatkarību no Krievijas, Baltijas valstis 8. februārī atslēdzās no Krievijas un Baltkrievijas apvienotās elektrosistēmas (BRELL).
Pārslēgšanās noritēja gludi, neraugoties uz iepriekš sociālajos medijos celto ažiotāžu, ka var nākties pat vairākas dienas pavadīt bez elektrības. Tika izplatīti pat stāsti, ka pilsētās viss atslēgsies un iespējama komandantstunda.
Biedē ar augstu cenu
Otrs biedētāju temats ir elektrības cenas. Kāda blogere no Krievijas vēl pirms atslēgšanās stāstīja šādi: “Kas globāli notiks ar Baltijas valstīm šajā dienā? Beigsies lētās elektroenerģijas laikmets, un sāksies ļoti dārgās elektroenerģijas laikmets.”
Pašmāju dezinformators Rūdolfs Brēmanis sociālajos medijos runāja par simtreiz dārgāku elektrību. “Vispār vājprāts, nekas nedarbosies, ja tiešām tā. Bet varbūt, protams, kā parasti droši vien biedē un zombē mūs te un vienkārši psiholoģiski sagatavo tam, ka turpmāk visu mūžu maksāsim te 100 reizes dārgāk, nekā vajadzētu, par elektrību,” sacīja Brēmanis.
Arī kaimiņvalstīs biedē līdzīgi. Taču visu trīs Baltijas valstu atbildīgie prognozēja, ka pieaugums nebūs lielāks par pieciem procentiem.
To, ka elektrība strauji kļuvusi dārgāka, maldinātāji turpināja stāstīt arī pēc atvienošanās.
Latvijā, piemēram, izplatījās kāda vīrieša ieraksts “Facebook” grupā “Krievvalodīgā Igaunija”. Dienu pēc pieslēgšanās Eiropas tīklam viņš publicējis karti ar elektrības cenu “Nord Pool” biržā un piebildi “Apsveicu visus, tā ir uzvara!” Attēlā, visticamāk, apzināti fiksēta diennakts augstākā, nevis vidējā cena, tā maldinot neuzmanīgākus “Facebook” lietotājus.
Cena biržā tiešām augusi, taču līdzīgi kāpumi un kritumi bijuši arī iepriekš. Šobrīd cenas pieaugumu Baltijas valstīs skaidro ar vairāku faktoru kopumu. Maz vēja, līdz ar to netiek saražota lētā vēja enerģija; ir auksts, līdz ar to aug pieprasījums; kāpusi gāzes cena. Vēl viens iemesls ir pārrautais elektrokabelis starp Igauniju un Somiju, kas ierobežo lētās elektroenerģijas nonākšanu Baltijas valstīs.
Sava ietekme bijusi arī aiziešanai no Krievijas elektrotīkla un sinhronizācijai ar Eiropas tīkliem. Baltijas valstīm ierobežotas iespējas pirkt lētāku elektroenerģiju no Polijas un arī Zviedrijas.
“Lai Baltijas valstis veiksmīgi sinhronizētos, pārvades operatori veikuši vienu apdrošinošu pasākumu. Un tas ir, ka Lietuvas–Zviedrijas starpsavienojums “NordBalt” ir no saviem pieejamajiem 700 megavatu jaudas samazināts līdz 600 megavatiem,” skaidroja “Latvenergo” enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis.
Tātad kādam ārpuskārtas notikumam rezervēti 100 megavati. “Lai pārvades operators šos 100 megavatus var pielietot, sabalansējot Baltijas valstis ar Zviedrijas palīdzību. Bet arī šie ierobežotie 100 megavati ir tie, kas traucē apmainīties ar komerciālām importa, eksporta plūsmām starp Zviedriju un Baltijas valstīm,” norādīja Lūsis.
Mēs pieminējām Lūsim sociālajos medijos pausto, ka augstajās cenās vainojama tikai aiziešana no Krievijas elektrotīkla. “Šī ir apvērstā loģika, kad sakritību padara it kā par cēloņsakarību. Tas būtu tāpat, ja es pateiktu – tad, kad aizlido stārķi, tad iestāsies aukstums. Ja mēs neļautu stārķiem aizlidot, tad aukstums Latvijā neiestātos,” norādīja Lūsis.
Tātad elektrības cenas kāpumam “Nord Pool” biržā ir vairāki iemesli un pievienošanās Eiropas tīklam ir tikai viens no tiem.
Atslēgšanos no BRELL tīkla maldinātāji izmanto, lai atkal stāstītu, ka nekāda birža mums nav vajadzīga, – iztiekam paši un būs lētāk.
Saražotais apjoms un cena
Brēmaņa sabiedrotais partijā “Jaunlatvieši” Jānis Dzenis “Facebook” rakstīja, ka mums slēpj Latvijas spēju pašai sevi nodrošināt ar elektrību. “Galveno uzmanību gribu vērst uz rūpīgi un metodiski izplatītajiem meliem daudzu gadu garumā, ka Latvija nespēj pati sevi nodrošināt ar elektroenerģiju,” rakstīja Dzenis,
Viņš norādīja, ka termoelektrocentrāles (TEC) un Daugavas hidroelektrostacijas (HES) saražojot 150 procentus no nepieciešamā patēriņa. Cits maldinātājs no Latvijas Vladimirs Vološins sociālo mediju video izteicās līdzīgi: “Mums teica, ka nepietiek enerģijas, ka mums jāpērk tā biržā “Nord Pool”. Bet izskatās, ka patiesībā šobrīd mēs atslēdzāmies un enerģijas mums ir vairāk, nekā vajag, un šajā sekundē mēs enerģiju vēl arī eksportējam. (..) Tātad, ja mēs aizietu no “Nord Pool”, tad elektrība mums būtu tikpat lēta kā Baltkrievijā.”
Dienās, kad atslēdzāmies no BRELL tīkla, tiešām saražojām vairāk nekā patērējām, bet tā nav visu gadu.
Pērn lētā Daugavas HES elektroenerģija veidoja mazāk par pusi no Latvijas patēriņa. Citos gados, kad pietece Daugavā mazāka, tā bijusi tikai trešdaļa. Lielu daļu elektroenerģijas Latvijā saražo “Latvenergo” TEC, kas izmanto dabasgāzi, un šis resurss ir būtiski dārgāks. To, ka varam visu sev vajadzīgo nodrošināt paši, bet runa ir par cenu, vēl 2013. gadā pēc TEC-2 rekonstrukcijas Latvijas Radio skaidroja “Latvenergo” tā laika prezidents Āris Žīgurs.
“Parādoties kādam lētākas gāzes piegādātājam, mēs varētu būtiski kāpināt gan gāzes patēriņu, gan elektrības ražošanu. Jo lētāka dabasgāze, jo vairāk elektroenerģijas mēs varam piegādāt tirgum,” sacīja Žīgurs,
“Nord Pool” birža ļauj bieži elektrību pirkt lētāk, nekā spētu to saražot paši. Piemēram, no Somijas, kas trīs ceturtdaļas saražo atomelektrostacijās, hidroelektrostacijās un vēja stacijās.
Sakritība ar Krievijas vēstījumu
Jānorāda, ka arī kaimiņvalstīs aizvadītajā nedēļā izplatīti līdzīgi maldi. Lietuvā biedēja ar 50% tarifu pieaugumu un tāpat kā Latvijā meloja, ka visus šos gadus esam turpinājuši iepirkt Krievijas elektroenerģiju un šādi finansējuši karu Ukrainā. Tā nav taisnība. Baltijas valstis pārtrauca elektroenerģijas importu no agresorvalstīm dažus mēnešus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Šie vēstījumi sakrīt ar Krievijas naratīviem.
Piemēram, Krievijas portāls Lenta.ru un valsts ziņu aģentūra “TASS” rakstīja par lieliem ekonomiskiem zaudējumiem visai Eiropas Savienībai,
elektrības cenu pieaugumu reģionā, kā arī energosistēmu drošības samazināšanos. Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova šo notikumu nosaukusi par reģiona valstu iznīcināšanu.
