Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Hermanis sociālajos medijos regulāri kritizē valdību un dažādus valstī notiekošos procesus. Kādā ierakstā viņš sludina Latvijai drīzu galu un saista to ar it kā milzīgo ierēdņu skaitu.
“Demogrāfija uzrāda, ka ierēdņu skaitam tendence novienādoties ar strādājošo skaitu. Latvija nekur nepazudīs, bet latvieši savu lomu šai izrādē būs nospēlējuši un tiks palūgti atbrīvot vietu nākamajiem,” apgalvo Hermanis.
Vai tiešām Latvijā ir tik daudz ierēdņu? Tā nav taisnība. Likumā teikts, ka ierēdnis ir cilvēks, kas valsts pārvaldes iestādē veido nozares politiku, sadala finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus un kontrolē to ieviešanu, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.
Latvijā pērn bija 11 412 ierēdņi. Tie ir 1,3 procenti no visiem Latvijā nodarbinātajiem. Tātad nav nekāda pamata teikt, ka ierēdņu skaitam “ir tendence novienādoties” ar pārējo strādājošo skaitu.
Ļoti iespējams, ka Hermanis ar ierēdņiem domājis visus cilvēkus, kas saņem algas no valsts un pašvaldību budžeta. Mums to neizdevās noskaidrot, jo Hermanis uz mūsu zvaniem neatbildēja.
Visā sabiedriskajā sektorā šā gada sākumā strādāja 288 000 cilvēku – tā ir trešdaļa no visiem nodarbinātajiem. Tātad nav gluži tā, ka viņu skaits tuvojas privātajā sektorā strādājošo skaitam.
Tāpat ir kļūdaini saukt visus sabiedriskajā sektorā strādājošos par ierēdņiem. Sabiedriskā sektora nodarbināto vidū ir arī, piemēram, mediķi, pedagogi, karavīri, policisti un valstij piederošā Jaunā Rīgas teātra darbinieki.
Arī tādu valstij piederošu un pelnošu uzņēmumu kā “TET”, “Latvenergo”, “Lidosta Rīga”, “Rīgas siltums” un “Latvijas Valsts meži” darbinieki. Arī sabiedriskā sektora darbinieki strādā, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus valsts budžetā.
Vai taisnība, ka valstij tuvākajos gados draud sabrukums? Hermanis raksta šādi:
“Latvijas valstij pēc 2–3 gadiem draud kolapss, pēc kura tiks zaudēta jebkāda finanšu neatkarība.”
Jau vairākus gadus Latvijas parādu piesauc, lai pamatotu, ka valsts brūk pa gabaliem un viss virzās tikai uz slikto pusi. Vispārējais valsts parāds tiešām aug un paredzams, ka nākamgad sasniegs 49% no iekšzemes kopprodukta.
Taču, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijai šis rādītājs arvien ir zemāks par vidējo.
Pēc jaunākajiem “Eurostat” datiem Latvija ierindojas 17. vietā no 27 ES dalībvalstīm. Tātad – lai gan Latvijas parāds aug, valsts nav ne tuvu “kolapsam” jeb sabrukumam.
