Šlesers pirms pāris mēnešiem krievu valodā kādā “YouTube” kanālā izklāstījis savas domas, stāstot, ka Brisele uz Latviju sūtīs tūkstošiem bēgļu, piemēram, no Āfrikas un Sīrijas. “Latvija pirmajā vietā” kontos sociālajos medijos nupat publicēts neliels sarunas fragments:
“Ja kāds saka, ka Šlesers grib piesaistīt bagātus cilvēkus, varbūt nevajag… Bet kāda ir alternatīva? Tas, ko dara “Vienotība”. Tagad Brisele Latvijas virzienā nosūtīs bēgļus. Viņi saka – jūs izmirstat, 30 000 cilvēku nomira pagājušā gadā, 14 000 bērnu piedzima, tātad jums jāsaņem 16 000 bēgļu gadā, lai paliktu “pa nullēm”.”
Tas ir pilnīgs izdomājums. Šādas sistēmas Eiropas Savienībā (ES) nav, un tūkstošiem bēgļu neviens šurp sūtīt negrasās.
Līdzīgi pērn pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām biedēja Nacionālās apvienības pārstāvji. Arī viņi pilnīgi nepamatoti stāstīja, ka Eiropas Komisija varētu likt uzņemt tūkstošiem bēgļu gadā.
Patiesībā Eiropas Savienības dalībvalstu pērn pieņemtais solidaritātes mehānisms paredzēja, ka Latvijai tas varētu būt nepilns simts cilvēku gadā. Turklāt viņus var arī neuzņemt, tā vietā iemaksājot noteiktu summu solidaritātes fondā. Tāpat Eiropas Savienība pieņēma daudz stingrākus noteikumus nelegālās migrācijas kontrolei. Jāpiebilst arī, ka pērn Eiropas Savienībā nelegāli ieceļojušo personu skaits strauji samazinājies – par nepilniem 40% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.
Turklāt Šlesers nav korekts arī skaitļos. 2023. gadā Latvijā nomira par 13,5 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā piedzima. Reemigrantu un Ukrainas bēgļu dēļ kopējais iedzīvotāju skaita samazinājums bija mazāks – 11 000 cilvēku.
Šlesers minētajā video biedē par potenciālajām sekām, kas būs pēc šo bēgļu ieplūšanas.
“Mums palielinās noziedzība, cilvēki baidās iziet uz ielas, kā tas ir daudzās Eiropas pilsētās. Viņi daudzi negrib strādāt, viņi nekad neintegrēsies. Tad daudzi teiks – krievi, latvieši, mums jāturas kopā.”
Jautājām Šleseram, no kurienes viņam informācija par padsmit tūkstošiem bēgļu, ko mums liks uzņemt.
“Tā ir mana prognoze, ko es skaidri esmu deklarējis,” viņš sacīja.
Proti, Brisele likšot palielināt migrāciju, ņemot vērā mūsu demogrāfiju un iedzīvotāju skaita straujo samazināšanos. Šlesers pieminēja arī lielo valsts parādu, kuru mēs vairs nespēšot apkalpot, un arī jaunus aizdevumus Latvijai neviens vairs nedošot.
Kontekstam gan jānorāda, ka proporcionāli pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijas parāds arvien ir stipri zem Eiropas Savienības vidējā.
Eiropas Savienībā kopumā mirstība lielāka par dzimstību ir jau kopš 2012. gada. Arī tad, ja ņem vērā migrāciju, Latvija nav vienīgā ES valsts, kurā samazinās kopējais iedzīvotāju skaits. Tas nenozīmē, ka šīm valstīm Brisele tāpēc liek vai plāno likt uzņemt tūkstošiem bēgļu vai vairāk bēgļu nekā citām.
