ĪSUMĀ:
Baltijas aizsardzības līnijas izveides ietvaros austrumu pierobežā ar Krieviju un Baltkrieviju jau izvietoti dažādi pretmobilitātes šķēršļi – tā dēvētie pūķa zobi, metāla eži, lego tipa betona bloki un izrakti prettanku grāvji. Oktobrī Saeimā pieņemts arī valsts drošībai svarīgais Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums, lai valsts varētu operatīvāk rīkoties, piemēram, atsavinot nepieciešamās zemes austrumu pierobežā.
Valsts revidenti, pievēršoties šim tematam, kā pirmo steidza norādīt – likums pieņemts krietni vēlāk, nekā sākumā iecerēts.
VK padomes loceklis Gatis Litvins norādīja: “Likuma pieņemšana ir tāda redzamākā daļa, kam mēs arī esam pievērsuši uzmanību. Mēs redzam, ka šim likumam ir ļoti liela nozīme, un bija paredzēts, ka tas jau tiks izstrādāts ātrāk. Faktiski šeit tas ir ar gada nobīdi tikai izdarīts. Šis ir gadījums, kas labi raksturo, ka starpresorisko sadarbību ir nepieciešams uzlabot. Tāpēc mēs arī aicinām Ministru kabinetu uzņemties politisko iniciatīvu, vadību šim projektam un regulāri sekot progresam.”
Revidentiem ir bažas par procesu vadību, kas varētu radīt risku kavēties. Procesu vadības pietrūcis, tāpat sadarbības, lai būtu virzība uz priekšu.
Patlaban aizvien notiek tikšanās ar pierobežas iedzīvotājiem, kurās runā par zemju atsavināšanu. Bet saraksts ar īpašumiem valdībā vēl nav apstiprināts. Tikai pēc tā apstiprināšanas varēs rīkoties.
Sadarbība varētu būt labāka arī citos aspektos, ko gan publiski komentēt nedrīkstot.
Litvins norādīja, ka VK bažas ir gan par termiņiem, gan kvalitāti. “Šeit ir jautājums droši vien par abiem. Tā ka būtu risināmi šie jautājumi un virzāmi izlēmīgāk,” piebilda Litvins.
VK gribētu, lai vairāk cilvēku strādātu tieši ar šo jautājumu un procesi virzītos raitāk, bet ir arī citi darbi darāmi, atzina atbildīgajā Aizsardzības ministrijā.
Aizsardzības ministrijā vērtēja, ka virzība uz priekšu ir laba un jau no sākuma bijis skaidrs, ka šis process prasīšot vairākus gadus.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš norādīja: “Lielākais izaicinājums ir bijis attiecībā uz privāto zemju izmantošanu šīs līnijas izveidošanai. Tas ir bijis intensīvs darbs gan ar iestādēm, gan sabiedrību. Dažādi cilvēki ir regulāri devušies uz pierobežu, lai skaidrotu un izstāstītu, kāpēc mēs to darām, tādējādi veicinot atbalstu šāda plāna ieviešanai. Likums dod ārkārtējas pilnvaras izveidot šo joslu.”
VK turpinās vērtēt austrumu robežas militārās stiprināšanas gaitu lietderības revīzijas ietvaros. Nākamgad par to tiks sagatavots plašs ziņojums ar secinājumiem un ieteikumiem.
Baltijas aizsardzības līnijas Latvijas posmu plānots pabeigt līdz 2028. gadam.
KONTEKSTS:
Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums paredz īpašu kārtību Latvijas austrumu robežas stiprināšanai. Likums attieksies uz operatīvu pretmobilitātes pasākumu īstenošanu Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novados kopumā ap 2000 hektāru plašā teritorijā. No šīs teritorijas aptuveni puse ir valsts un pašvaldību īpašums.
Privātpersonu nekustamos īpašumus atsavinās sabiedrības vajadzībām par taisnīgu atlīdzību.
Pretmobilitātes pasākumu lokā minēta prettanku grāvju izbūve, šķēršļu izvietošana, inženiertehnisko materiālu glabātuvju ierīkošana un citi tehniski risinājumi iespējama pretinieka pārvietošanās apgrūtināšanai.
