Rīgas mēra pienākumu izpildītājs, vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) ceturtdien, 13. martā, speciāli sasauktā Rīgas domes sēdē norādīja, ka rīdzinieki aizvien biežāk signalizē par drošības jautājumiem pilsētā. Pēdējo nedēļu laikā Rīgas ielās tiek rīkoti regulāri reidi, lai identificētu personas, kas Latvijā uzturas nelikumīgi.
Lai gan precīzi skaitļi netiek atklāti, cik šajos reidos kopumā konstatēti pārkāpēji, tiek lēsts, ka aptuveni 5% jeb katra divdesmitā pārbaudītā persona Rīgā uzturas nelegāli. Ir bijuši gadījumi, kad šādas personas tiek nekavējoties izraidītas no valsts.
Kā uzsver Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Ojārs Kārkliņš, šajā gadījumā runa nav par cilvēkiem, kas nelikumīgi šķērsojuši Latvijas robežu.
“Tātad visi, kas ir iebraukuši un šeit konstatēti, lielākā daļa no tiem, šā gada laikā, ir legāli ieceļojušas personas – gan studenti, gan strādnieki, kuriem viss ir beidzies, un viņi nav nokārtojuši uzturēšanās atļaujas un nav sakārtojuši savas attiecības ar valsti. Kaut gan valsts viņiem ir devusi iespēju, un ir sūtīti atgādinājumi ierasties, iesniegt iesniegumus un tādā veidā nokārtot šīs attiecības un legalizēties, un turpināt atrasties Latvijā un Eiropā,” sacīja Kārkliņš.
Saskaņā ar Rīgas pašvaldības policijas datiem, pērn Rīgā ārzemnieki veikuši 6166 administratīvos pārkāpumus. Savukārt 135 gadījumos pārkāpēji aizturēti. Lielākoties pārkāpumus veikuši Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas, Pakistānas, Tadžikistānas, Uzbekistānas un Indijas valstspiederīgie. Visbiežākais pārkāpuma veids ir apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumi, kā arī citi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi.
Lai uzlabotu kontroli, tiek apsvērta iespēja izveidot digitālu datubāzi, kurā viesnīcās un hosteļos izmitinātās personas reģistrētos elektroniski – norādot savus personas datus. Kā skaidroja Rīgas vicemērs, patlaban šāda informācija tiek fiksēta tikai fiziskos žurnālos, kas apgrūtina iespēju dienestiem piekļūt pie datiem. Digitalizācija ļautu efektīvāk identificēt personas un uzraudzīt situāciju.
“Līdz ar to mēs esam nonākuši pie šāda secinājuma, ka mums ir nepieciešams veidot šo datu bāzi un valsts to varētu izveidot, jo par Tūrisma likumu, kur ir noteikta šī reģistrēšanās, atbild Ekonomikas ministrija, un tādēļ es uzsākšu sarunas ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini par to, lai šādu datubāzi ieviestu un tā būtu pieejama visiem drošības dienestiem, lai ātrāk varētu šos jautājumus kontrolēt,” teica Ratnieks.
Ratnieks norādīja, ka regulāri notiekot arī hosteļu pārbaudes, tostarp sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass uzsvēra, ka tas, vai persona atrodas valstī legāli vai nelegāli, tiek pārbaudīts policijas rutīnas pasākumos.
“Vērsties pie personas, ierobežot un pieprasīt no viņas kaut kāda veida dokumentus vai informāciju mums ir tiesības tikai tajā gadījumā, ja izdarīts administratīvais pārkāpums vai ir aizdomas, ka tas ir izdarīts. Reidu laikā ar Valsts policiju, ar citām tiesībsargājošajām iestādēm mēs apsekojam teritorijas, kur šāda veida pārkāpēji varētu būt, un profilakses ietvaros veicam šīs pārbaudes,” sacīja Lūkass.
Ratnieks minēja, ka aktuāls ir arī jautājums par ārzemju studentu akadēmiskajiem parādiem un ārzemju studentu nodarbinātību. Pašlaik viņu studiju slodze ir 40 stundas nedēļā, savukārt atļautais darba laiks – 20 stundas, kas kopumā pārsniedz standarta darba nedēļas ilgumu. Nav skaidri definēts mehānisms, kā tiek kontrolēts šo stundu izlietojums un no kura brīža tās tiek uzskaitītas. Tajā pašā laikā tiek vērtēta arī situācija saistībā ar mošeju būvniecību Latvijā.
Savukārt atbildīgās iestādes uzsver, ka turpina aktīvu darbu, lai uzlabotu situāciju un stiprinātu drošību Rīgā. Pārbaudes un reidi kļūs biežāki, un kontrole tiks pastiprināta. Arī robežsardze rūpīgi uzrauga situāciju, lai nodrošinātu, ka personas bez likumīgām uzturēšanās tiesībām laikus pamet valsti.
