ĪSUMĀ:
Ar pastiprinātu pacientu pieplūdumu saskaras ne vien klīniskās universitātes slimnīcas, bet arī slimnīcas Jūrmalā, Jelgavā, Bauskā un citur. Tāpēc pacientu novirzīšana uz slimnīcām, kas atrodas tuvu Rīgai, nebūs labākais risinājums – tā atzīst slimnīcu pārstāvji.
Vidēji diennaktī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamās medicīnas centrs uzņem 150–160 pacientus. Bet, ja vienlaikus slimnīcā ierodas vairāki desmiti cilvēki, viņu uzņemšana kavējas, skaidroja slimnīcā.
Kā pastāstīja Stradiņa slimnīcas valdes locekle Dace Žentiņa, pacientu uzņemšanu kavē gan lielais pacientu skaits, kas tiek ievests neatliekamās medicīnas centra uzņemšanas nodaļā, gan arī telpu ierobežotā kapacitāte.
“Valstī būtu jāstiprina arī tāds palīdzības veids kā aprūpes iestādes – gan medicīniskas, gan arī sociālas. Mūsu valstī šajā brīdī ar šo iestāžu un šo, teiksim tā, gultu pieejamību ir diezgan lielas problēmas,” stāstīja Žentiņa.
Līdzīga situācija vērojama arī Jelgavas pilsētas slimnīcā. Tikai salīdzinājumā ar Stradiņa slimnīcu mērogs ir daudz mazāks. Ir bijušas dienas, kad uzņemšanas nodaļā uzņemti aptuveni 130 pacienti. Slimnīcā stāstīja, ka uzņemšanas nodaļā ir 260 gultas, no kurām smagākajās dienās aizņemtas ir 225 guļvietas. Gada laikā jau par normu ir kļuvis uzņemt 80–85 pacientus diennaktī.
Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis Kārlis Smilga norādīja – ja grūti ir Stradiņa slimnīcai, tad grūti ir arī Jelgavas slimnīcai. Palīdzēt universitātes slimnīcai nav iespējams.
“Tā skaidrā atbilde ir – nē, tas fiziski nav iespējami. Mums nav telpu, mums nav gultu, mums nav personāla lielākam pacientu skaitam. Mēs nevarēsim palīdzēt Rīgai, jo mums Zemgales reģions ir jāapkalpo. Un mums slimnīca ir pietiekami noslogota, pilna. Mēs fiziski to vienkārši nevaram izdarīt. Jo mūsu uzņemšanas nodaļa arī nav bezizmēra, jo viņa ir paredzēta 60–70 cilvēkiem diennaktī.
Ja mums ir 140 vai 130 un vēl mums atvestu no Rīgas, tad mums veidotos tādas pašas rindas kā Rīgā,” stāstīja Smilga.
Lai vispār būtu iespējama šāda pacientu pārvirzīšana uz blakus esošajām slimnīcām, būtu nepieciešamas izmaiņas hospitalizācijas plānā. Tādas izmaiņas vismaz pagaidām veiktas nav. Smilga uzskata, ka, iespējams, varētu palīdzēt slimnīcu iekšējās sistēmas maiņa, lai varētu uzņemt vairāk pacientu. Tāpat Rīgā ir arī citas slimnīcas – 1. slimnīca un 2. slimnīca. Piemēram, 1. slimnīcā varētu atjaunot akūto pacientu uzņemšanu, uzskata Smilga.
Šogad pacientu skaits, kas vēršas pēc palīdzības, pieaudzis arī Bauskas slimnīcā. Tie ir aptuveni 19 pacienti ik dienas. Gadu iepriekš tie bija 17–18 pacientu, pirms tam vēl mazāk pacientu.
Slimnīcas valdes locekle Margarita Epermane stāstīja, ka vairāk nekā puse no cilvēkiem, kas ierodas uzņemšanas nodaļā, ir pacienti, kuri guvuši traumas. Pēc mediķu apskates un palīdzības sniegšanas viņi var doties mājās. 25% pacientu tiek stacionēti, vairāki pacienti tiek pārvesti uz augstāka līmeņa slimnīcām, ja veselības stāvoklis to prasa. Slimnīcas stacionārā ir pieejamas 38 gultas, par divām gultām mazāk, jo pašlaik slimnīcā norit remonts. Jau no pagājušā gada rudens Bauskas slimnīca sāka sadarbību ar Stradiņa slimnīcu, un uz Bausku tiek pārvesti pacienti, kuri atbilst terapeitiskajam profilam.
“Arī šobrīd šādi pacienti mums ir. Ja mēs skatāmies, piemēram, par janvāri, tad šādi pacienti mums ir bijuši 13. Tas nozīmē to, ka pēc būtības sadarbības iespēja ir iespējama un ir turpināma,” sacīja Epermane.
Viņa norādīja, ka paredzēta tikšanās ar Stradiņa slimnīcas valdi par tālākajām sadarbības iespējām, jo šobrīd slimnīcā ir vairāk hronisko pacientu, kas vairs nav akūti. Tādējādi pastāv iespēja uzņemt akūtus pacientus.
Ar pārāk lielu pacientu skaitu saskaras arī Jūrmalas slimnīca. Tur norādīja, ka situācija ir līdzvērtīga Stradiņa slimnīcai. Ir situācijas, kad divas līdz trīs ātrās palīdzības mašīnas gaidījušas rindā, kad varēs nodot pacientu slimnīcas personālam. Pārslodze slimnīcā esot jau no kovida laikiem, norādīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.
“50–70 pacienti ierodas neatliekamās palīdzības nodaļā ik dienu. Tas nenozīmē, ka viņus visus atved ar ātro palīdzību. Lielākoties nāk paši vai atved piederīgie, vai atsūta ģimenes ārsts. Mums ir pieci dežūrārsti, kas apkalpo neatliekamās palīdzības nodaļu. Padsmit līdz 25 pacientiem ik dienas tiek stacionēti. Tikpat daudz arī mēs cenšamies izrakstīt. Tā ir liela aprite,” skaidroja Liepiņš.
Jūrmalas slimnīcā pastāstīja, ka no Stradiņa slimnīcas tiek pārņemti tie pacienti, kas ir jūrmalnieki vai Jūrmalai pieguļošo teritoriju iedzīvotāji. Retos gadījumos tiek uzņemti arī pacienti, kas nav no Jūrmalas. Slimnīcā ir 100 gultas neatliekamās palīdzības nodaļā. Liepiņš stāstīja, ka neredz patlaban nekādu risinājumu. Vien norādīja, ka iztrūkst posma starp primāro un stacionāro aprūpi. Nav pieejama akūta pacientu konsultēšana, apskate un aprūpe nakts stundās, kā arī brīvdienās, ko veiktu ģimenes ārstu kopprakses, kā to dara rietumvalstīs. Tas varētu atslogot slimnīcas no tiem pacientiem, kas neatliekamās palīdzības nodaļā ierodas paši.
KONTEKSTS:
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ar pacientiem gaida rindās uz uzņemšanu Stradiņa slimnīcā. Dzīvībai bīstamu draudu gadījumā pacientu gan uzņem nekavējoties. Slimnīca kā reālāko risinājumu saredz pacientu pārvirzīšanu uz citu slimnīcu. Slimnīca “sastrēgumu” mazināšanai piesaistīs brīvprātīgos, organizēs plūsmu un ātrāk izrakstīs.
