ĪSUMĀ:
Policija pastiprinātu migrantu uzraudzību sola padarīt par ikdienu
Līdz šī gada novembrim Rīgas pašvaldības policija ir aizturējusi un nodevusi robežsargiem 38 cilvēkus, kuriem nebija uzturēšanās atļauju. Tā piektdien paziņoja domes pārstāvji.
Bet septembra beigās ar Nacionālas apvienības iniciatīvu aizsācies tas, ko viņi sauca par kontroles periodu, kurā nelegālas migrācijas jautājumam tika pievērsta pastiprināta uzmanība. Šajā laikā par nelegālu uzturēšanos Latvijā aizturētas 16 personas – 4 no Uzbekistānas, par trim no Etiopijas un Krievijas, 2 no Indijas, bet pa vienam no Alžīrijas, Kirgizstānas, Tadžikistānas un Senegālas.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs atzina, ka šī nebūs vienreizēja akcija, bet kļūs par policijas ikdienas sistemātisko darbu. Tas gan neprasīs papildu resursus, uzsvēra Aronovs.
“Lai būtu droši skaidrs, ikdienā mēs varam nonākt kontaktā ar šīm personām, tai skaitā nelegāļiem, pilnīgi jebkurā ikdienas sadzīves situācijā, kā, piemēram, mums ir bijušas konstatētas personas, kas mitinājās teltī zem tilta, mums ir bijušas personas, kas mitinājās kaut kādā pagaidu mītnē meža teritorijā. Tad ir bijušas personas, kuras pašas pieteicās policijas iecirknī saistībā ar savstarpējiem strīdiem vai arī kļūstot par citu personu prettiesiskas rīcības upuriem,” pastāstīja Aronovs.
Viņš arī atklāja, ka šajā laikā tika identificētas 96 personas, kurām bija problēmas ar kādiem citiem dokumentiem – piemēram, kāds brauca bez vadītāja apliecības vai tika nelikumīgi nodarbināts, par ko ziņoja Valsts policijai.
Veicot padziļinātāku pārbaudi, dažkārt atklājas, ka personām, kuras pieķertas it kā bez uzturēšanās atļaujām, tomēr tāda ir, stāstīja Valsts robežsardzē. Tāpēc savstarpējā sadarbība ir būtiska arī, lai pilnībā pārliecinātos par personas statusu.
“Es tikai pozitīvi vērtēju to, ka ir papildu resursi tam, ka mēs varam kontrolēt arī ar citiem spēkiem tieši ārzemnieku uzturēšanās tiesības. Tomēr Rīga ir Rīga – iedzīvotāju skaits ir milzīgs, līdz ar to tas papildu spēks ir ļoti, ļoti ienesīgs un palīdz mums tieši novērst nelegālo migrāciju,” pauda Aronovs.
Nacionālā apvienība grib kopumā ierobežot trešo valstu iedzīvotāju ieplūšanu Latvijā
Savukārt Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, stāstot par šo procesu, uzsvēra, ka viņa partijas mērķis ir ne vien darboties pret nelegālo migrāciju, bet arī pret legālo – ar nodomu kopumā ierobežot trešo valstu iedzīvotāju ieplūšanu Latvijā.
“Būtībā es priecātos, ja nebūtu nevienas noķertas personas, veiktas pārbaudes un pēc pārbaudēm nebūtu nevienas noķertas personas. Tas būtu vislabākais risinājums. Bet kā es vērtēju, es vērtēju to tā, ka arī preventīvais darbs, kas ir veikts. Arī tās personas, kas ir ārpus mūsu statistikas citu iestāžu statistikā, nu parāda to ainu sarežģītāku,” pauda Ratnieks.
Turpretim Saeimā Nacionālas apvienības frakcija plāno jaunnedēļ iesniegt iniciatīvu par parlamentāras izmeklēšanas komisijas izveidi, kas nodarbotos ar migrācijas jautājumiem.
“Skrupulozi iesim cauri katrai sadaļai attiecībā uz šiem legālajiem un nelegālajiem imigrācijas veidiem. Kā mēs varam aizvērt ciet dažādus robus, kas pastāv likumdošanā. Kā ir iespēja stiprināt kapacitāti, kā ir iespēja novērst to, lai šīs plūsmas nebūtu nekontrolējamas,” stāstīja Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).
“Gribu palīdzēt bēgļiem” – šis nav pareizais veids, kā vērsties pret migrāciju
Toties ne visi šo situāciju vērtē tik viennozīmīgi, ka Latvija vai Rīga būtu apdraudēta ar trešo valstu pilsoņu plūsmām.
Biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāve Anna Griķe nosauca šāda veida akcijas par “cilvēku profilēšanu”. Kaut arī iepriekš, pirms akcijas sākuma, policija vēstīja, ka šie reidi neizpaudīsies kā cilvēku apzināšana uz ielas, Griķe stāstīja – biedrības pārstāvji ir pamanījuši, ka policija pārbauda ārzemnieku dokumentus arī uz ielas.
“Šī migrācija ir ļoti politizēts jautājums diemžēl. Pēc būtības migrācija ir pilnīga mūsu ikdienas daļa. Ir cilvēki, kas devušies prom no Latvijas uz citām valstīm, migrējuši. Migrācija vienmēr bijusi šāda vai tāda, ekonomiski pamatota, citādi pamatota. Vai ir jācīnās ar kaut ko, kas ir daļa no sabiedrības procesiem? Tas ir ļoti grūti. Es saprotu šo politizēto apstākli, ka šis ir viens no tādiem, pie kā var pieturēties, noteikti partija kaut kādā veidā rast savu popularitāti. Taču mēs nedomājam, ka tas ir veids, kā būtu jāvēršas, jārunā par migrāciju,” pauda Griķe.
Viņa aicināja domāt nevis par to, kā sodīt cilvēkus, bet gan saprast to, kas notiek ar cilvēkiem, kuri atrodas ievainojamā situācijā.
KONTEKSTS:
Septembra izskaņā galvaspilsētā sākās Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka (Nacionālā apvienība) iniciētie reidi pret nelegālo migrāciju. Pašvaldības policijas pārstāvji ziņoja, ka iedzīvotāji ir informējuši par vietām, kur varētu mitināties personas, kas Latvijā uzturas nelegāli. Šīs vietas policija solīja pārbaudīt.
