Rinkēvičs: Eiropai un Latvijai jādomā par bruņoto spēku skaita radikālu palielināšanu

Komentējot Eiropas Komisijas vadītājas pieteikto aizsardzības plānu, Rinkēvičs akcentēja, ka plāns ir tikko kā publicēts. “Gatavojot pozīciju uz Eiropadomi, to izvērtēs, bet labā ziņa ir tā, ka beidzot ir izpratne, ka ir jāmobilizējas,” pauda prezidents.

“Varam atļauties daudzas lietas, bet mēs – ne Latvija, ne Eiropa – nevaram atļauties vājumu. Ja gribam būt stipri, būs jāmaksā.”

Tāpēc ir jāpārskata budžeta izdevumi, bez kā var iztikt krīzes situācijā, lai varētu finansēt aizsardzības budžetu.

“Tas ir pareizais solis, jo, pirmkārt, mobilizē Eiropu atbalstīt pašai sevi, savu aizsardzību, atbalstīt Ukrainu kritiski nepieciešamajās jomās,” vērtēja Rinkēvičs.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvijas, gan Eiropas “prioritāte numur viens” ir aizsardzība un drošība.

“Bet prioritātes maksā, nauda ir jāatrod. Tas nav tikai naudas jautājums, tam seko arī konkrētu spēju attīstība. Varam nopirkt un saražot visu, kas nepieciešams, bet mums – gan Latvijai, gan Eiropas Savienības un NATO valstīm –

ir arī jādomā par radikālu bruņoto spēku skaita palielināšanu.

Šis ir solis pareizajā virzienā, es to pilnīgi noteikti atbalstu,” norādīja Rinkēvičs.

Ir jāpērk pretgaisa aizsardzības sistēmas, munīcija un sauszemes spēku kaujas tehnika, papildināja prezidents.

Savukārt Saeimas spīkere Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka ASV lēmums apturēt palīdzību Ukrainai ir signāls, ka Eiropai jāuzņemas līderība un jāspēj savākt līdzekļus, lai palīdzētu Ukrainai. Tāpat jāuzlabo diplomātiskās attiecības, jo ASV joprojām ir mūsu stratēģiskais partneris. 

KONTEKSTS:

ASV prezidents Donalds Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.

Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.

ASV prezidenta un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā piektdien, 28. februārī, aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.

Drīz pēc tās Tramps paziņoja par visas militārās palīdzības apturēšanu kara plosītajai valstij. Šāds lēmums būšot spēkā, līdz Tramps izlems, ka Kijiva “demonstrē apzinīgu uzticību mieram”, ziņo avoti Pentagonā.