Londonā bija atbalsta konference Ukrainai ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dalību. Taču vairākas Eiropas valstis paudušas neizpratni par Baltijas neuzaicināšanu, par ko Lielbritānijas premjers atvainojās, pirmdien, 3. martā, raidījumā “Krustpunktā” norādīja Rinkēvičs.
“Ņemot vērā augstu emocionālu līmeni, tas [neuzaicināt Baltijas valstis] nebija pareizs lēmums, bet bija atsevišķa videokonference ar Baltijas līderiem,” atgādināja prezidents.
“Tas nav nekāds 1939. gads, kad dala pasauli,” uzsvēra prezidents.
Viņš sprieda, ka ar šādiem formātiem, kuri ir ārpus Eiropas Savienības (ES) vai NATO, nereti ir vēlme ātri sarīkot tikšanos, un tajā steigā sanāk, ka kādā brīdī kāds nav ielūgts, licies, ka kāds cits var pārstāvēt.
Citu saprātīgu skaidrojumu, izņemot, ka bija steiga un neizpratne par Baltijas lomu Ukrainas atbalstā un jūtīgumu, nav, pauda Rinkēvičs.
Viņš arī piebilda, ka ir solījums no britiem vairs tā nerīkoties.
Tikmēr tas, ka Lielbritānija pēc izstāšanās no ES atkal ir atpakaļ lielajā diskusijā, ir atgriezusies Eiropā, ir pozitīva ziņa, vērtēja prezidents.
KONTEKSTS:
Svētdien, 2. martā, Londonā pēc britu premjera Kīra Stārmera uzaicinājuma pulcējās Eiropas līderi, lai apspriestu tālākos soļus Ukrainas un drošības jautājumos.
Baltijas valstu līderi uz samitu netika aicināti, un tas izraisījis sašutumu šo valstu vidū. Tā vietā Stārmers pirms samita ar šo valstu līderiem sazinājās attālināti.
Stārmers paziņojis, ka Lielbritānija, Francija un Ukraina izstrādās plānu kara izbeigšanai un miera nodrošināšanai Ukrainā. Pēc tam šo plānu paredzēts apspriest ar ASV.
Samits Lielbritānijā sekoja saspringtajām Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ASV prezidenta Donalda Trampa sarunām ASV Baltajā namā. Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Bet Francija pēc samita piedāvāja noslēgt mēnesi ilgu daļēju pamieru starp Ukrainu un Krieviju. Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka pamiers attiektos uz uzbrukumiem gaisā un jūrā, kā arī enerģētiskajai infrastruktūrai.
