“Dzemde un olvadi jau bija sākuši pūt”
Pirms nepilniem pieciem gadiem februārī Ogres rajona slimnīcā ar ķeizargrieziena palīdzību pasaulē nāca Annas Rudzītes meitiņa. Pēc dzemdībām Anna jutusies nevesela, veiktas analīzes un uzsākta antibiotiku terapija. Pēc nedēļas veselības stāvoklis it kā uzlabojies un Anna varēja doties mājās, tomēr pēc divām dienām atkal tika stacionēta. Atklājās, ka Annai vēdera dobumā ir izveidojies abscess jeb uzkrājušās strutas norobežotā, noslēgtā audu dobumā.
Kopumā Anna īsā laika periodā Ogres slimnīcā pārcieta četras operācijas. Tomēr marta vidū atkal nācās saukt neatliekamo palīdzību un Anna nogādāta Gaiļezera slimnīcā, jo Ogres slimnīca bija pārslogota ar Covid-19 pacientiem. Tajā pašā naktī, kad Anna tika ievesta slimnīcā, ārsti veica operāciju, jo bija skaidrs, ka zarnās ir izveidojušies saaugumi. Nākamajā dienā ārstu konsīlijs konstatējis, ka strutas vēderā radušās no dzemdes un tā ir jāizņem.
“Man izņēma dzemdi, izņēma olvadus, jo konstatēja, ka tas viss jau tajā laikā, kamēr es domāju, ka es ārstējos Ogres slimnīcā un mājās, ka es ārstējos un ka kļūst labāk, īstenībā ir tieši otrādi: man iekšā dzemde un olvadi jau bija sākuši pūt. Kā ārsti izteicās, es esmu divkārt dzimusi laimes krekliņā. Vismaz divas reizes šim visam varēja būt letāls iznākums, un faktiski pēc Gaiļezera, tieši ārstu mudināta, es uzrakstīju iesniegumu Ārstniecības riska fondam.
Tieši ārsti jau arī teica, ka tā nevar būt, ka tā ir slikta ārstniecības prakse, jā, ka tā ir ārstu kļūda,” stāstīja Anna.
Ārstu komisija pārkāpumus nesaskata
Anna sacīja, ka ciešanas – gan fiziskas, gan emocionālas – ir bijušas vārdos neaprakstāmas, – divus mēnešus viņa nespēja parūpēties par savu meitiņu, jo nemitīgi ārstējās pati.
Kad iesniedza Ārstniecības riska fondam iesniegumu, Anna cerēja, ka ar to arī lieta būs atrisināta, taču tika saņemts atteikums, jo ārstu komisija neesot saskatījusi jebkādus pārkāpumus.
Cīņa par taisnību risinājās nepilnus piecus gadus, un šo gadu laikā tika iesaistīts gan advokāts, gan notika divas tiesas.
Pēc atteikumu saņemšanas Anna sākusi domāt, ka varbūt pati ir vainīga pie visa notikušā, nav pietiekami sadarbojusies ar ārstiem. Tomēr otrās tiesas laikā tika nozīmēta atsevišķa neatkarīga medicīniskā komisija, kur šajā reizē piedalījās arī ginekoloģe un ķirurgs.
Panāk izlīgumu un izmaksā kompensāciju
Tiesas laikā notika arī iespējamo vainīgo ārstu iztaujāšana. Izmeklēšanas laikā secināts, ka Annai ir piemērota nepareiza antibakteriālā terapija, kā arī tas, ka ārstējošie ārsti tolaik varēja rīkoties citādāk, lai veselībai iegūtās sekas nebūtu tik smagas.
Iespējams, varēja saglabāt arī sievietes reproduktīvo funkciju. Konstatēts, ka pirmās tiesas laikā lieta nemaz nav skatīta no ginekoloģiskās perspektīvas. Tiesnesis esot lūdzis aizstāvībai komentēt šo medicīniskās komisijas atklāto faktu.
“Un to paziņo ginekoloģe, kas visās instancēs ir bijusi klāt un visās instancēs, man acīs skatoties, ir teikusi, ka es esmu pati bijusi vainīga pie tā, kas ar mani noticis. Vai ka tās ir manas ķermeņa īpatnības,” sacīja Anna.
Rezultātā tika panākts izlīgums un tiesa tika izbeigta. Anna saņēma kompensāciju no Ārstniecības riska fonda vairāku tūkstošu eiro apmērā.
Taču nekāda naudas summa nespēj atgriezt zaudēto veselību šo gadu laikā. Zināms, ka arī praktizējošā ārste vairs Ogres slimnīcā nestrādājot.
Inspekcija: Ārstniecība vienmēr ir pakļauta riskam
Kā skaidroja Veselības inspekcijas Ārstniecības riska fonda vadītāja Dace Tarasova, ārstu ekspertīze norit aptuveni pusgadu. Gadījumos, kad ir liela apjoma medicīniskā dokumentācija, termiņu iespējams pagarināt līdz vienam gadam.
Šī gada pirmajos trijos mēnešos pieņemts 51 lēmums par, iespējams, nodarītu kaitējumu veselībai. Tarasova uzsvēra, ka ārstniecība vienmēr ir pakļauta riskam un ne vienmēr ārsta veiktās manipulācijas ietekmē ir radušās veselības problēmas.
Kompensācija tiek izmaksāta nevis par neapmierinošu rezultātu, bet par to, ka ir nodarīts fizisks kaitējums, iekļaujot arī šo morālo kaitējumu.
Šādos gadījumos, kad ārsts tiek atzīts par vainīgu, tiek vērtēta arī administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana, un tad pārkāpuma procesā lemj par naudas sodu vai kādu citu sodu.
“Mēs esam pārsūtījuši un informējuši Latvijas Ārstu biedrību par, piemēram, neapmierinošu komunikāciju vai kādiem ētikas pārkāpumiem no ārstniecības personas – 43 gadījumos. Un 10 ir Zobārstniecības asociācijai,” klāstīja Tarasova.
Ik gadu Ārstniecības riska fonds saņem aptuveni 143 iesniegumus par iespējamu nodarītu kaitējumu veselībai. Vairumā gadījumu gan pārkāpumi netiek konstatēti.
