Koalīcijas partijas trešdien vienojās nevirzīt tālāk ierosinājumu par SIF faktisku likvidēšanu, ko paredzēja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) priekšlikums. Taču koalīcijas pārstāvji piekrita aicināt organizēt fonda funkciju un administratīvo izmaksu auditu. To varētu uzticēt Valsts kontrolei.
Pirms šo publisko paziņojumu paušanas detalizētāka interese par fonda darbu bijusi ZZS frakcijai. Uz jautājumu, vai SIF funkciju pārdale ministrijām nodrošinātu kādu ietaupījumu, Kalvāne intervijā atbildēja noraidoši.
“Domāju, ka ne, jo administrējam daudzus projektus un programmas. Tas ir plašs un daudzveidīgs finansējuma klāsts dažādiem projektiem. Personāls, kas tos apsaimnieko, atšķiras. Dažos gadījumos fonds tikai administrē programas, dažas arī paši īsteno. (..) Tik dažādas programmas apsaimniekot vienā institūcijā ir saimnieciskāk. Sadalot to pa vairākiem resoriem, šīs izmaksas vienkārši pāries uz tiem,” skaidroja Kalvāne.
SIF nākamajā gadā neplāno ieviest kādus jaunus projektus, taču turpinās atbalstu ar pārtikas paku izsniegšanu un maltītēm maznodrošinātajiem, daudzbērnu ģimenes kartes programmu, turpinās organizēt konkursus nevalstiskajām organizācijām un Mediju atbalsta fonda projektiem.
SIF vadītāja noraidīja pārmetumus par projektu vadības necaurskatāmību, uzpūstām administratīvajām izmaksām. Vienlaikus viņa piekrita, ka konkursu rezultātu atspoguļojums SIF mājaslapā jāpadara pārskatāmāks un saprotamāks.
KONTEKSTS:
ZZS iesniedza priekšlikumus nākamā gada budžetam, kur norādīja, ka Ministru kabinetam līdz 2026. gada 1. aprīlim būtu jāsāk reorganizācija, lai SIF mērķu un uzdevumu izpildi nodotu kompetentajām ministrijām. ZZS piedāvāja noslēgt SIF reorganizāciju līdz 2026. gada 1. jūlijam. ZZS uzskata, ka fonda administrācijas izmaksas aizvadīto gadu laikā ir nesamērīgi pieaugušas.
Arī “Apvienotais saraksts” (AS) savos priekšlikumos nākamā gada valsts budžetam rosina likvidēt SIF administrāciju, savukārt programmas pārcelt pie ministrijām atbilstoši kompetencei, kuras programmu un projektu vadību nodrošina no piešķirtajiem līdzekļiem. AS piedāvā novirzīt ietaupītos līdzekļus valsts parāda un deficīta mazināšanai.
Par šo iniciatīvu bažas pauda Latvijas Pilsoniskā alianse. Organizācija norādīja, ka to var vērtēt kā mēģinājumu vājināt pilsonisko sabiedrību, līdzdalību un neatkarīgu masu mediju vidi, jo tas iekļaujas plašākā tendencē ierobežot demokrātiskos procesus Latvijā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) izteicies, ka priekšlikums SIF funkcijas pārdalīt ministrijām nav jēdzīgs.
Saeima konceptuāli atbalstījusi valsts budžetu pirmajā lasījumā, bet Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta otrajam, galīgajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 450 priekšlikumu.
2026. gada valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.
