Par viņa apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā nobalsoja 88 deputāti, neviens nebalsoja pret.
“Tas man noteikti ir liels gods kā amatpersonai saņemt vienbalsīgu Saeimas atbalstu. Līdz šim arī, protams, Tieslietu padomes un Saeimas Juridiskās komisijas atbalsts ceļā līdz šim lēmumam [ir bijis],” pēc apstiprināšanas amatā sacīja Meisters.
“Es tiešām ļoti novērtēju gan personīgi, gan profesionāli man doto uzticību. Kā ģenerālprokurors es apsolu sabiedrībai kalpot godam, savus amata pienākumus pildīt godprātīgi, celt prokuratūras prestižu sabiedrībā, lai gan prokuratūra, gan sabiedrība var lepoties ar savu drošības garantu – prokuratūru,” uzsvēra jaunievēlētais ģenerālprokurors.
Kā prioritātes ģenerālprokurora amatā, Meisters izvirzījis rūpes par valsts drošību – viņa plānos ir prokuratūrā izveidot centralizētu, spēcīgu struktūrvienību, kas nodarbojas ar noziegumiem, kas rada apdraudējumu valstij, – sākot ar to, kas notiek ģimenēs, sabiedrībā, un beidzot ar iekšējiem un ārējiem valsts drošības apdraudējumiem. Svarīga ir arī kvalificēta atbalsta personāla nodrošināšana.
Tāpat viņš vēlas sakārtot procesuālo hierarhiju, lai katrs prokurors savu spēku un zināšanas veltītu prokuratūras pamatfunkciju īstenošanai. Un arī veicināt starptautisko integrāciju, palielinot prokuratūras lomu, lai veiksmīgāk apmainītos ar informāciju starp Eiropas Savienības valstīm.
Deputāti savu vērtējumu Meisteram no Saeimas tribīnes nepauda. Tomēr vairāku frakciju pārstāvji izcēla, ka viņš, tiekoties ar deputātiem, atstājis pārliecinoša kandidāta iespaidu.
“Guvām pārliecību par to, ka viņš ir savā jomā profesionālis un pārzina prokuratūras darbu, kā īpaši atzīstama ir viņa galvenā prioritāte – valsts drošība,” norādīja Agnese Krasta (“Jaunā Vienotība”).
“Mēs gribam, lai prokuratūra strādā labi un lai visi vainīgie saņem sodu pēc nopelniem,” teica Juris Viļums (“Apvienotais saraksts”).
“Prokurors pieredzējis, labi pildīs pienākumus. Nebija tādas informācijas, kas liktu to apšaubīt,” piebilda Jānis Grasbergs ( Nacionālā apvienība).
Meisteru šim amatam virzīja Tieslietu padome, kura, izvēloties starp četriem kandidātiem, Meisteru atzinusi par labāko.
Meisters no 2018. gada maija ir Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. 2023. gadā viņš iecelts šajā amatā uz otru termiņu. No 2000. gada viņš strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp bijis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras virsprokurors un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors.
Saskaņā ar likumu ģenerālprokuroru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
KONTEKSTS:
Šis bija atkārtots konkurss uz ģenerālprokurora amatu, un tam pieteikties varēja līdz 1. septembrim.
Līdzšinējā ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaras beidzās 11. jūlijā. Tāpēc tika izsludināts konkurss uz šo amatu. Taču, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata pretendentus pirmajā konkursā, Tieslietu padome 11. jūnijā nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu.
Ģenerālprokurora izvēles process ievilkās, jo pēc trauksmes cēlēja ziņojuma Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosināja pārbaudi par līdzšinējā ģenerālprokurora Stukāna atlaišanas pamata esamību. Pārbaudē neatrada pamatu ģenerālprokurora Stukāna atlaišanai.
Līdz šim ģenerālprokurora amata pienākumus pildīja virsprokurors Arvīds Kalniņš.
