Daudz deputātu asi kritizēja ieceri atteikties no tālmācības pamatskolā, dēvējot to par brāķi un aicinot likumprojektu “izmest miskastē”. Atbildīgās komisijas deputāte Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”) solīja uzklausīt visas iesaistītās puses, bet komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (“Jaunā Vienotība”) solīja, ka likumprojekta laikā vērtēs vairākus izņēmumus, kuri tālmācībā pamatskolas posmā varēs mācīties.
Par likumprojektu balsoja 45, pret bija 10 deputāti. Priekšlikumi 2. lasījumam jāiesniedz līdz 26. martam.
Pagaidām tikai viens izņēmums
Šim jautājumam ir garāka vēsture. Pirmkārt, kovida pandēmijas laikā visi mācījās attālināti. Daļa skolu nespēja nodrošināt kvalitatīvas attālinātās mācības un bērni mēdza pāriet uz tālmācības skolām, kam jau bija pieredze šādas izglītības nodrošināšanā.
Šobrīd tālmācībā no 1. līdz 9. klasei mācās 3500 skolēnu, kas ir 2% no visiem pamatskolēniem.
Taču problēma ir ne jau skaitā, bet tajā, ka centralizēto eksāmenu rezultāti parāda, ka daudzi tālmācības skolu 9. klases skolēni nespēj tos nokārtot vai kārto ļoti zemā līmenī. Vissliktākā situācija bija matemātikā. Ja valstī kopumā vidējais rezultāts šajā eksāmenā bija virs 50%, tad tālmācības skolās tikai nepilni 29%. Gandrīz piektdaļa eksāmena kārtotāju no tālmācības skolām tajā izkrita.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (“Jaunā Vienotība”) parlamenta plenārsēdē ceturtdien teica, ka komisija ilgi strādājusi pie šī priekšlikuma, pētījusi problemātiku, izveidota pat īpaša darba grupa, lai meklētu risinājumus izglītības kvalitātei tālmācībā.
Darba grupā tad arī radies piedāvājums neļaut pamatizglītību, kas ir obligāta, iegūt tālmācībā.
Pagaidām likumprojektā ir tikai viens izņēmums – pilngadīgie gan pamatskolā varētu mācīties arī tālmācībā.
Likumprojekts vēl jāskata divos lasījumos.
Aicina saglabāt tālmācību
Tikmēr vietnē Manabalss.lv jau savākti vairāk nekā 11 000 parakstu pret šo rosinājumu. Tātad deputātiem būs jāizskata arī šī tautas iniciatīva neatteikties no tālmācības.
Parakstīties pret aizliegumu sociālajos tīklos aicināja arī vairāku bērnu māmiņa un pedagoģe Kristīne Stone. Viņas meita mācās tālmācībā Rīgas Komercskolā 6. klasē un iemesls pāriet uz tālmācību bijis klātienes skolā piedzīvotais mobings gan no klasesbiedru, gan pat skolotāju puses. Tā kā negatīvā pieredze bijusi pilsētas prestižākajā skolā, ģimene nolēmusi nevis mainīt klātienes skolu, bet izvēlēties tālmācību.
Stone atzina, ka viņai nav iebildumu pret tālmācības skolas nodrošināto kvalitāti. Te gan jābilst, ka Rīgas Komercskola rezultātu ziņā ir viena no labākajām tālmācības skolām. Gan Stone, gan citi tālmācības atbalstītāji norāda, ka arī klātienē ir skolēni ar sliktām sekmēm. Turklāt daļa eksāmenos izkritušo tālmācībā mācījušies īsu laiku, lielākie robi zināšanās radušies jau iepriekš, klātienes skolās.
“Par sliktajām sekmēm – tad tur ir jāņem vairākas lietas, pirmkārt, vai viņiem ir jau klātienē skolā kaut kas ielaists mācībās, vai viņiem ir kādas citas mācīšanās grūtības,” papildināja Stone.
“Sliktie un zemie vērtējumi ir arī klātienes skolā bērniem. Tā kā tas ir viens, un otrs – visas tālmācības skolas nepiedāvā vienādu kvalitāti, tādēļ es ieteiktu vērtēt tieši kvalitātes aspektu un saprast, kāpēc ir tādi rezultātā vienā vai otrā skolā, jo
dažu skolu dēļ slēgt visu tālmācības iespēju – nu tas nebūtu [pareizi],” pauda Stone.
“Aizliedzot tālmācību, ļoti, ļoti daudzas ģimenes cietīs un nevarēs atļauties izvēlēties šo iespēju, jo iemesli, kāpēc vecāki savus bērnus pārceļ uz tālmācības skolām, ir ļoti dažādi, un tie visi ir pamatoti,” viņa turpināja, pieļaujot, ka, aizliedzot tālmācību, liela daļa skolēnu klātienes skolās tik un tā neatgriezīsies.
“Arī liela daļa ģimeņu, kurām tiks atņemta šī iespēja, pāries uz mājmācību, bet šeit jāņem vērā, ka mājmācībā ir daudz lielāka atbildība un lielāks darbs vecākiem,” akcentēja Stone.
Zariņa-Stūre gan uzsvēra, ka mājmācības bērni atšķirībā no tālmācībniekiem ir reģistrēti kādā no klātienes skolām.
“Viņš dodas uz skolu kārtot ieskaites, un tādā ziņā viņš kaut kādā izglītības iestādes pārredzamībā ir,” pauda deputāte.
Tikmēr Stone norādīja, ka klātienes nodarbības divreiz mēnesī piedāvā arī tālmācības skola.
Arī Rīgas Komercskolas direktore Ilze Beļinska vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai rakstījusi – pirms lemt par tālmācības aizliegšanu, jāanalizē, kāpēc skolēni maina skolas un kāpēc izvēlas tālmācību. Bet Zariņa-Stūre atzina, ka valsts ieviestā izglītības kvalitātes uzraudzība un skolu akreditācijas kārtība acīmredzot ne vienmēr nodrošina atbilstošu izglītības kvalitāti. Kāpēc tā, arī par to būs jādiskutē.
Arī vietnē Manabalss.lv minēti vairāki argumenti, kāpēc tālmācība būtu jāsaglabā visām vecuma grupām: tālmācība nodrošina bērniem ar dažādām saslimšanām veselībai drošu un pilnvērtīgu izglītību; tālmācība pilnībā pasargā bērnu no emocionālas un fiziskas vardarbības. Tālmācība ir piemērotāka bērniem, kuriem ir grūtības koncentrēties klātienes skolā – troksnis klasē, disciplīnas problēmas un laika patēriņš to risināšanai kavē mācību vielas apguvi. Tālmācība ļauj bērniem mācīties savā tempā un koncentrēties uz zināšanām. Esot skolas, kas nevēlas uzņemt bērnus, kam ir grūtības mācībās, tad nu tālmācība ir viņu iespēja.
Ministre atbalsta ieceri
Jaunā izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, kura arī pārstāv “Jauno Vienotību”, atbalsta ieceri liegt tālmācību pamatskolēniem. Sarunā ar Latvijas Radio viņa gan uzsvēra, ka no tās jāatsakās galvenokārt tāpēc, ka, mācoties mājās, skolēni neiemācās socializēties.
“Esmu tiešām pārliecināta, ka no 1. līdz 9. klasei bērniem ir maksimāli jāmācās kopā, jo, kopā mācoties, mēs nodrošinām arī to, ka bērni apgūst nepieciešamās sociālās prasmes, jo jāpatur prātā, ka sagatavojam bērnus dzīvei un darbam,” vērtēja jaunievēlēta ministre.
Arī Zariņa–Stūre teica, ka nevajadzētu bērnus gadiem turēt mājās siltumnīcas režīmā.
Ministre gan pieļāva, ka, iespējams, vajag dažus izņēmumus, piemēram, bērniem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, būtu jāļauj mācīties latviski tālmācībā.
Zariņa-Stūre apliecināja, ka likumprojekta izskatīšanas laikā varētu spriest gan par izņēmumiem, gan citiem aspektiem. Šobrīd Saeimā ceļu sākušais likumprojekts esot tikai pamats problēmas risināšanai.
Atteikšanos no tālmācības pamatskolā iecerēts ieviest pakāpeniski – trīs gadu laikā, un likumprojekta apspriešanas laikā Saeimā iespējamas arī izmaiņas tajā.
