ĪSUMĀ:
Plāno saīsināt debašu laiku
Par priekšlikumu saīsināt debašu laiku noteiktos gadījumos balsoja 48 deputāti, pret bija 37 deputāti. Likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja 81 deputāts, pret bija viens parlamentārietis.
Priekšlikums attiecas nevis uz visiem likumprojektiem, bet tikai tiem, kuros jārunā par vai pret.
Piemēram, par saņemtajiem likumprojektiem, to nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju, vai par to noraidīšanu, kā arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu vai steidzamību. Debašu laika saīsināšana attiektos arī uz, piemēram, jautājumiem, kad Saeima lemj par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, par Saeimas sēdes pagarināšanu vai pārtraukšanu, par Saeimas sēdes darba kārtības grozīšanu sēdes laikā, runas laika grozīšanu un citiem tehniskiem jautājumiem.
Saeimas deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) norādīja, ka Saeimas sēdes bieži beidzas agrāk nekā plkst. 17. “Kāda laika ekonomija tiks panākta, samazinot runas laiku par iesniegto likumprojektu no piecām līdz trīs minūtēm?” neizpratni pauda Mūrniece.
Savukārt Ramona Petraviča (“Latvija pirmajā vietā”) uzskata, ka tādējādi deputātiem tiekot “aizbāzta mute”. “Grozījumi ir vērsti uz opozīcijas iespējām izteikties un kvalitatīvām debatēm Saeimā,” uzsvēra Petraviča.
Viņa arī akcentēja, ka šo priekšlikumu rosina “Progresīvie”. “Šo priekšlikumu par progresīvu nevar nosaukt nekā,” piebilda deputāte, norādot, ka šāds priekšlikums liecina par totalitārisma tendencēm, nevis demokrātiju un viedokļu daudzveidību.
Deputāte Jana Simanovska (“Progresīvie”) gan piebilda, ka Skaidrīte Ābrama šo priekšlikumu uzrakstīja, būdama opozīcijā.
Tikmēr Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka kāds var pateikt skaidru domu vienā minūtē, citam vajag piecas, bet vēl kāds var bez jēgas runāt pusstundu. Vienlaikus viņš norādīja, ka uz 3. lasījumu sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju visi laiki tiks pārvērtēti.
Arī priekšlikuma autore Skaidrīte Ābrama (“Progresīvie”) uzsvēra, ka trīs minūtēs var daudz pateikt, ja diskutē profesionāli. “Mācīsimies runāt koncentrēti un taupīt savu un citu laiku,” aicināja Ābrama.
“Mēs tagad tērējam laiku, lai runātu par to, cik ilgi var runāt?”
neizpratni pauda deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība), aicinot saglabāt piecas minūtes deputāta runas laikam.
Savukārt Edmunds Zivtiņš (“Latvija pirmajā vietā”) šaubījās, vai šādas izmaiņas nepasliktinās Saeimas darbu, jo, lai varētu runāt ilgāk, deputāti izveidos divus vai vairākus līdzīgus likumprojektus. Arī deputāts Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”) norādīja, ka opozīcija katrā reizē vienosies un katrs debatēs trīs minūtes: “40 deputāti, 2 stundas vienam jautājumam. Divi jautājumi – 4 stundas, trīs jautājumi – 6 stundas. Mēs notorpedēsim jūs. Priekš kam! Nu, nevajag!”
Rosina ierobežot debates arī budžeta izskatīšanā
Opozīcija arī kritizēja Juridiskās komisijas priekšlikumu, ka,
apspriežot budžetu otrajā lasījumā, deputātam būtu iespēja izteikties tikai vienu reizi.
“Tā ir ziņošana, nevis diskutēšana,” pauda Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība), uzsverot, ka tādējādi svarīgākā likuma – valsts budžeta – pieņemšana būs mehāniska. “Nevarēsim to normāli izdiskutēt.”
Arī Juris Viļums (“Apvienotais saraksts”) ironiski norādīja: “Kas tālāk? Varbūt budžetu skatīsim tikai vienā lasījumā un bez debatēm, ja reiz Ministru kabinets to ir izskatījis! Kāpēc deputātiem bāzt iekšā savu degunu?”
“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aicināja Frakciju padomē šo jautājumu izdiskutēt un vienoties par kompromisu Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem galīgajam lasījumam. Viņš apliecināja, ka šodien šo priekšlikumu neatbalstīs, tādēļ aicināja pārtraukt debates.
“Redz, kā nobijās,” noteica deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).
Šo priekšlikumu deputāti gan neatbalstīja – pret bija 35, bet atturējās 47 parlamentārieši.
Tāpat rosināja saīsināt runas laiku premjeram un ministram, skatot budžetu otrajā lasījumā, – līdz 30 minūtēm pirmajā reizē, līdz 5 minūtēm otrajā reizē un līdz 3 minūtēm katrā nākamajā reizē (pašlaik – stunda, 15 minūtes un 5 minūtes). Šo priekšlikumu arī neatbalstīja – pret bija 31 deputāts, bet 48 atturējās.
Regulēs arī attālināto režīmu
Kārtības ruļļa grozījumi arī paredz, ka Saeimas komisijas loceklis atklātā komisijas sēdē var piedalīties attālināti, izmantojot videokonferences rīku, ja viņš nevar ierasties šīs sēdes norises vietā ārkārtas situācijas dēļ vai ja pastāv citi īpaši apstākļi, kuru dēļ viņa dalība komisijas sēdē klātienē nav iespējama.
Noteikts, ka attālināta dalība iepriekš jāsaskaņo ar komisijas sēdes vadītāju.
Piedaloties komisijas sēdē attālināti, komisijas loceklis uzskatāms par klātesošu un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, ja: 1) viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties komisijas sēdē, izmantojot videokonferences rīku; 2) viņš ir autorizējies un tādējādi apliecinājis dalību komisijas sēdē; 3) viņam ir nodrošināta balsošana tiešsaistē.
Vienlaikus paredzēts, ka komisijas sēdes vadītājs piedalās sēdē tikai klātienē.
Deputāti neatbalstīja Nacionālās apvienības priekšlikumu, ka Saeimas deputāts sazinās ar Latvijas sabiedriskajiem medijiem un to pārstāvjiem tikai valsts valodā.
