Salacgrīvā jaunais tilts pār Salacu atvērts satiksmei (papildināts)

Foto: Santa SinkaFoto: Santa SinkaFoto: Santa SinkaFoto: Santa SinkaFoto: Santa SinkaFoto: Santa SinkaFoto: Santa SinkaFoto: Mareks GaļinovskisFoto: Mareks GaļinovskisFoto: Mareks GaļinovskisFoto: Mareks Gaļinovskis

“Beidzot!” Tā, atnākot uz tilta svinīgo atklāšanu, teica daudzi no vietējiem iedzīvotājiem. Salacgrīvas iedzīvotāja Anda Latvijas Televīzijai sacīja, ka “beidzot varēs mierīgi un ātri pārbraukt pāri, nebūs jāstāv tajās lielajās rindās”. 

Savukārt Salacgrīvas iedzīvotāja Enrita pauda: “Brīnišķīgi, ka beidzot to sagaidījām, ka viņš ir un būs.”

Iepriekšējais, teju 65 gadus vecais Salacas tilts, bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, saņemot asu kritiku arī no Igaunijas par būtisko “Via Baltica” maršruta ceļa vājo posmu. Tā kā pašvaldība ilgstoši netika galā, bet stratēģiski tilts ir nozīmīgs, to pārņēma valsts.

Jaunā tilta būvdarbus Salacgrīvā sāka 2024. gada 10. jūnijā ar pagaidu tilta izbūvi. Uz to pārslēdza satiksmi un no Ainažu puses sāka vecā tilta demontāžu un jaunu balstu izbūvi. Tēraudbetona sijas novietoja uz balstiem, to uzbīdīšanu sāka šā gada februārī un pabeidza jūlija beigās. Pēc tam uzstādīja veidņus un stiegrojumu betonēšanas darbiem tilta brauktuves un gājēju ietvju izbūvei, kam sekoja brauktuves seguma un aprīkojuma izbūve. 

2024. gada pavasarī noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību “NB&Tilts”, ko veido uzņēmumi SIA “Nordes būve” un SIA “Tilts”. Būvdarbu līgumcena bija teju 15 miljoni eiro. Daļu no izmaksām vai 7,5 miljonus eiro sedza no Eiropas finanšu instrumenta EISI līdzekļiem. 

Satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) Latvijas Televīzijai norādīja, ka tilts ir visaugstākā nozīmīguma objekts – tas plānos un kartēs ir iezīmēts kā būtiska militārās mobilitātes komponente.  

SIA “Nordes būve” projektu vadītājs Edgars Vaivods pauda, ka ” militārie transportlīdzekļu sastāvi – tā nebūs problēma šim tiltam. Pagājušonedēļ 160 tonnu smags sastāvs tika transportēts naktī ar policijas eskortu”.

Jaunā četru laidumu tēraudbetona siju tilta kopējais tilta platums ir 14,5 metri, brauktuves platums – 8 metri. Abās pusēs izbūvēta 2,5 metrus plata ietve, virs trešā balsta izbūvēts paplašinājums ar ietves platumu 4,5 metri, izveidojot skatu laukumus. 

Tilta būvniecībā izmantoti vairāk nekā divi tūkstoši kubikmetru dažāda veida betona un 375 tonnas stiegrojuma. Tāpat uzstādīti vairāk nekā 200 gaismekļu. Upes balsti izbūvēti uz 10 līdz 13 metru gariem pāļu pamatiem. To kopējais garums ir vairāk nekā 500 metru. 

Būvnieki īpaši izceļ, ka tilta būvniecībā pielietota uzbīdīšanas metode.  

Precizējums

Iepriekš ziņā minēts, ka šī tilta būvniecībā izmantotā uzbīdīšanas metode Latvijā izmantota pirmo reizi, tomēr tā Latvijā jau iepriekš izmantota.

Vaivods norādīja, ka tērauda sijas, uz kurām balstās brauktuve, tika uzbīdītas no viena krasta. Krastā sijas tika samontētas un uzstādītas uz jau upē izbūvētiem balstiem – nebija nepieciešams būvēt pagaidu balstus upē, lai ar celtni paceltu sijas.  

VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis akcentēja, ka tilta garantija ir pieciem gadiem, kuru laikā būvnieks novērsīs visus defektus. Taču kopumā tilts paredzēts ilgmūžībai – simt gadiem. “Tas, protams, nenozīmē, ka pēc 20 gadiem tam nevajadzēs remontu vai pēc 50 gadiem kapitālo atjaunošanu,” sacīja Lazdovskis.

Jauno tiltu pār Salacu pēc Limbažu novada pašvaldības pasūtījuma projektēja SIA “Projekts 3”, būvuzraudzību nodrošināja AS “Ceļuprojekts”. 

Būvnieki līdz gada beigām apņēmušies labiekārtot teritoriju, stiprināt nogāzes, būvēt ietves zem tilta un citus darbus.

KONTEKSTS:

Līdz 2024. gadam tilts bija Salacgrīvas, vēlāk Limbažu novada pašvaldības īpašumā. Tas nepilnu 65 gadu laikā bez būtiskiem remontdarbiem bija nolietots tehniski sliktā stāvoklī. Tas reizēm radīja pat kilometriem garus sastrēgumus, par ko ieinteresējās arī Igaunijas Satiksmes departaments, lūdzot Latvijai paskaidrot situāciju. Pirms būvdarbu sākšanas tiltu no pašvaldības pārņēma valsts.

Lai nodrošinātu jauna tilta izbūvi, 2024. gadā veco tiltu pārņēma valsts īpašumā un jaunā tilta projektu uzņēmās “Latvijas Valsts ceļi” (LVC).