ĪSUMĀ:
Par neuzticības izteikšanu Švinkam nobalsoja 45 deputāti, bet pret bija 47. No balsojuma atturējās viens – pie frakcijām nepiederošais deputāts Igors Rajevs. Līdz ar to Švinka saglabājis savu amatu.
Vienlaikus par neuzticības izteikšanu Švinkam nobalsoja arī divi Zaļo un Zemnieku savienības deputāti – Jānis Vucāns un Uldis Augulis.
Balsojums par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam Foto: Ekrānuzņēmums no Saeimas sēdes
Sabiedriskā transporta problēmas saņemtas mantojumā no iepriekšējiem ministriem
Lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu tapa pēc opozīcijas deputātu pieprasījuma Švinkam par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos. Iepriekš Saeimas sēdē pieprasījumu atbalstīja deputātu vairākums.
Pieprasījumā minēts, ka plānotais reisu samazinājums par vairāk nekā 11 miljoniem kilometru jeb par 16% var būtiski ietekmēt pasažierus, tostarp lauku reģionos.
Švinka sacīja, ka sabiedriskā transporta jautājumu saņēmis mantojumā no iepriekšējiem ministriem – Tāļa Linkaita un Jāņa Vitenberga (Nacionālā apvienība).
Satiksmes ministrs sacīja, ka krīze sabiedriskā transporta nozarē radusies no iepriekš noslēgtiem neelastīgiem ilggadīgiem līgumiem, kurus nav iespējams salabot. Tāpēc Švinka piedāvāja tos pārtraukt un izsludināt jaunus iepirkumus ar mūsdienīgām prasībām, indeksāciju un labāku atalgojumu šoferiem.
“Satiksmes ministrija daudzu gadu garumā nav pietiekami investējusi sabiedriskajā transportā,” pauda Švinka, norādot, ka vēlas, lai sabiedriskā transporta nodrošinājums tiek balstīts uz pasažieru plūsmas datiem.
Švinka sniegtajā atbildē parlamentāriešiem skaidroja, ka aptuveni 10% samazināto reisu būs iespējams nodrošināt komerciālā režīmā – reisus varētu pārņemt privātie pārvadātāji. Minētie reisi netiek slēgti, tādējādi pasažieriem saglabājot pilnu mobilitātes pieejamību. Savukārt aptuveni 6% gadījumu iespējamas dažādas opcijas sabiedriskā tīkla optimizēšanai.
Šajos 6% reisu plānots pielāgot risinājumus, katru situāciju izvērtējot individuāli. Atsevišķu izpildes dienu samazināšana, maršrutu garuma optimizācija un to saskaņošana ar citiem sabiedriskā transporta veidiem paredzēta, lai veidotu vienotu, savienotu un efektīvu pārvietošanās sistēmu. Šādas izmaiņas attiecas vienīgi uz tiem reisiem, kuros Autotransporta direkcijas (ATD) apkopotie dati ilgstoši uzrāda zemu pasažieru pieprasījumu vai kuros autobusu pakalpojumi dublējas ar citām pārvietošanās alternatīvām, tostarp dzelzceļa savienojumiem.
Deputāti satiksmes ministram pieprasīja arī skaidrojumus par līgumu izbeigšanas procedūrām, jaunu konkursu nosacījumiem un pasažieru pārvadājumu nākotni, tostarp šoferu trūkuma risināšanu, kā arī par plānotajiem kompensējošajiem pasākumiem, piemēram, transportu pēc pieprasījuma.
Švinka atbildes vēstulē deputātiem norādīja, ka nevienā no pieciem plānošanas reģioniem nav paredzēts nenodrošināt sabiedrisko transportu.
Plānota pakalpojuma “Autotransports pēc pieprasījuma” ieviešana, kas varētu uzlabot iedzīvotāju mobilitāti. Saeimas sēdē Švinka sacīja, ka šo pakalpojumu plānots veidot kā koplietošanas modeli – vienā transportā pārvadājot pasažierus ar līdzīgiem maršrutiem.
Savukārt, runājot par šoferu trūkumu, satiksmes ministrs atbildē deputātiem norādīja, ka ministrija apzinās sarežģīto situāciju darba tirgū – darbaspēka trūkums un aizplūšana ir novērojama ne tikai šajā nozarē.
Švinka Saeimas sēdē sacīja, ka, jau stājoties amatā, apzinājies, ka satiksmes nozarē ir izaicinājumi un viņš no tiem nav slēpies, bet ir risinājis. Viņš uzsvēra, ka satiksmes nozarē ļoti daudzi jautājumi tiek balstīti uz emocijām, piemēram, kāpēc vienā vai otrā vietā vajadzīga pietura, bet citā – ne. Švinka sacīja, ka viņš savus lēmumus vēlas balstīt datos.
Satiksmes ministrs akcentēja, ka nozarē norisinās digitalizācijas darbi, paredzēta sistēmas un maršrutu sakārtošana, kā arī plānots risināt šoferu algu jautājumu. Švinka skaidroja, ka ir jāievieš pasažieru plūsmas skaitītāji, vienota biļešu sistēma un kopīga datu platforma, lai maršrutus varētu plānot pēc reāliem datiem.
“Ļoti svarīgs priekšnoteikums, lai turpinātu tālāku komerciālo reisu attīstību, ir komerciālo maršrutu stratēģijas izstrāde,” Saeimas sēdē sacīja Švinka.
ATD ir paredzējusi stratēģiju izstrādāt līdz 2025. gada beigām un ieviest pakāpeniski 2026. gadā. ATD ieskatā stratēģijā ir jābūt skaidri noteiktiem principiem, pēc kuriem tiek noteikti komerciālie maršruti, kā arī jābūt definētām prasībām, kuras jāievēro pārvadātājiem, nodrošinot šo reisu izpildi.
Opozīcija: Nevaram taupīt uz autobusiem reģionos
Saeimas sēdē pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne sacīja, ka, balsojot par Švinkas demisiju, deputāti balsotu par demokrātiju un tās saglabāšanu. Pleškānes ieskatā Švinkas runa bijusi ne tikai nepatiesa, bet pat bīstama.
Pleškāne uzsvēra, ka Švinka Saeimas sēdē runāja ne tikai par sabiedrisko transportu, bet arī par valsts attieksmi pret saviem cilvēkiem, tostarp reģionos. “Sabiedriskais transports reģionos nav luksusa prece, tas reizēm ir vienīgais veids, kā iedzīvotājiem tikt uz darbu, skolu un citur,” pauda Pleškāne. Viņa uzsvēra, ka reisu samazināšana īpaši skar reģionu iedzīvotājus – skolēnus, seniorus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām –, kuriem bieži vien sabiedriskais transports ir vienīgais pārvietošanās veids.
Vienlaikus Pleškāne kritizēja Satiksmes ministriju un ministru Švinku par to, ka sniegtajā skaidrojumā neesot ne risinājuma, ne termiņu, ne atbildības uzņemšanās. Viņasprāt, piedāvātie risinājumi sabiedriskā transporta krīzei neesot pieņemami, jo ciešot gan pārvadātāji, gan iedzīvotāji.
Pleškāne arī norādīja, ka komerciālie reisi nevar aizstāt sabiedrisko pakalpojumu, bet tehnisko reisu pieaugums tikai palielina izmaksas un nerisina mobilitātes problēmas. Viņas ieskatā ministrija pieņem lēmumus bez pilnas informācijas un ignorē Saeimas norādes, kas apdraudot sabiedriskā transporta pieejamību reģionos.
Deputāts Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) Saeimas sēdē sacīja, ka ir skaidrs, ka sabiedriskā transporta reisiem nepietiek naudas un ar ilgtermiņa līgumiem ir “ievārīta putra”. Kulbergs norādīja, ka līdzekļu ietaupīšana sabiedriskā transporta reisiem nevar notikt uz reģionu pamata.
Kulbergs piekrita, ka problēmas sakne ir iepriekšējā periodā slēgtie ilgtermiņa līgumi, kas izrādījušies neizdevīgi un problemātiski, un to sekas šobrīd redzamas visā nozarē. Taču, Kulberga ieskatā, šiem risinājumiem nedrīkst būt par upuri reģioni. Samazinot reisus, vienlaikus slēdzot slimnīcas, bankas un pasta filiāles, tiek veicināta vēl lielāka iedzīvotāju aizplūšana uz Rīgu, un tas esot valstiski bīstami.
“Risinājumam jābūt valstiskam, tas nevar būt tikai par naudu,” sacīja Kulbergs. Viņš uzsvēra, ka ar Satiksmes ministrijas piedāvātajiem risinājumiem var pazaudēt arī tos pasažieru pārvadātājus, kas pašreiz darbojas.
“Man šķiet, pareizākais ir pārskatīt visus šos līgumus vai veikt pilnu revīziju šiem līgumiem, jo ir jālabo šīs kļūdas, ko ir pielaidis Linkaita kungs savā vadības laikā. Un tikai tad mēs, nonākot pie normāliem konkursiem, vienojoties ar nozari, varam atrisināt šo jautājumu. Es saprotu, ka “Progresīvajiem” daudz vairāk interesē Rīga un galvaspilsēta, un mazāk viņus interesē reģioni. Bet tieši reģioni ir tie, kuri mums ir jāaizstāv, kur mēs nevaram nopludināt iedzīvotāju skaitu,” sacīja Kulbergs.
Vienlaikus Kulbergs norādīja, ka tad, kad tiks ieviests transports pēc pieprasījuma, šo pakalpojumu Satiksmes ministrija plāno nodrošināt caur ATD, iegādājoties elektrobusus un algojot šoferus, tādā veidā arī konkurējot ar privāto sektoru. Šāda rīcība Kulberga ieskatā ir neprāts.
Deputāts Amils Saļimovs (“Stabilitātei!”) sacīja, ka ir skaidrs, ka Švinka saņēmis nepatīkamu mantojumu – “airBaltic”, “Rail Baltica” un sabiedriskā transporta tīkla problēmas. Tomēr sabiedriskā transporta tīkla reforma rada bažas.
Saļimovs sacīja, ka autobusu reisu skaita samazināšana reģionos tiek aizstāta ar ne līdz galam pārbaudītu modeli – transportu pēc pieprasījuma. “Kurš ir devies uz reģioniem, lai saprastu, kas šādu pakalpojumu ir gatavs izmantot?” vaicāja Saļimovs.
Tāpat arī Saļimovs pauda bažas, ka digitālā platforma, kas nepieciešama transporta pēc pieprasījuma izmantošanai, nebūs draudzīga senioriem vai maznodrošinātiem iedzīvotājiem.
Koalīcijas partneru savstarpējās sadarbības jautājums
Divu koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības deputātu lēmums šodien atbalstīt Švinkas demisijas pieprasījumu ir “koalīcijas partneru savstarpējās sadarbības jautājums”, aģentūrai LETA pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).
Tāds bija Siliņas vienīgais komentārs, atbildot uz jautājumu, vai šāds balsojums nav koalīcijas līguma pārkāpums.
Koalīcijas līgumā gan ir teikts, ka sadarbības partneru frakcijas un pie frakcijām piederošie deputāti neierosina un neatbalsta Saeimas lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam vai kādam no ministriem.
Komentējot Zaļo un Zemnieku savienības deputātu Ulda Auguļa un Jāņa Vucāna balsojumus par Švinkas demisiju, “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pauda viedokli, ka tas ir saistīts “tikai un vienīgi ar jautājumu par Ventspils ostas parādiem”. “Tas apliecina, ka mūsu partijas un ministra principiālā nostāja pret šauru interešu lobēšanu ir neērta,” pauda deputāts.
“Fakts, ka divi koalīcijas deputāti atbalstīja ministra demisiju, norāda uz to, cik neprognozējama ir kļuvusi koalīcija. Šajā kontekstā jāpiezīmē, ka, ja Saeimā būtu balsojums par zemkopības ministra Armanda Krauzes (“Zaļo un Zemnieku savienība”) demisiju, tad “Progresīvo” frakcijas balsojumu es šobrīd vairs nevaru prognozēt,” aģentūrai LETA teica Šuvajevs.
Švinka šodien tiktu atbrīvots no amata, ja vien Saimas sēdē būtu piedalījušies visi opozīcijas deputāti. Redzot situācijas nopietnību, vairākus koalīcijas deputātus atsauca no komandējumiem.
“Protams, ka šodien tā situācija, ka ar mazu balss pārsvaru ministrs saglabāja amatu, situāciju neatvieglo,” pauda “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
Lai arī koalīcijas partiju darbā parādās aizvien lielākas plaisas, valdības partijas ir apņēmušās strādāt kopā vismaz līdz nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai decembra sākumā, un tad sēsties pie sarunu galda.
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcija bijusi informēta par Auguļa un Vucāna balsojumu
Augulis Latvijas Radio skaidroja, ka “te mēs nevelkam sazvērestības teorijas. Katrs deputāts ir neatkarīgs deputāts Saeimā, līdz ar to viņš pieņem tos lēmumus, kas viņam ir svarīgi pret Latvijas iedzīvotājiem.”
“Tas ir signāls ministram, ka ir jāstrādā un ka jātiekas ar nozari, nevis tikai jātiekas, bet arī jārisina nozares problēmas, jo tā situācija nedrīkst gulties tikai uz pārvadātāju, uz pašvaldību un uz iedzīvotāju pleciem. Ministram ir jābūt risinājumam, kuru šobrīd mēs neredzam,” sacīja Augulis
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas biedri par abu deputātu balsojumu esot bijuši informēti, Latvijas Radio apstiprināja Zaļo un Zemnieku Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Viņš skaidroja, ka “pēdējā laikā emocijas ir ļoti sakāpinātas. Arī jautājumā par sabiedriskajiem pārvadājumiem bija gaidas, ka problēmas tiks risinātas raitāk”.
“Pirms mēneša ar ministru un Autotransporta direkcijas vadību tikāmies frakcijas sēdē, diemžēl pa šo laiku progress nav bijis. Kolēģu neapmierinātība ir saprotama. Pēc balsojuma par neuzticības izteikšanu ministrs turpina darbu, tādēļ uzskatām, ka koalīcijas partneru pārmetumi ir nepamatoti,” sacīja Rokpelnis.
Savukārt balsojumā par neuzticības izteikšanu Švinkam atturējās viens – pie frakcijām nepiederošais deputāts Igors Rajevs. Pamatojot balsojumu, Rajevs Latvijas Radio norādīj, ka kopumā atbalsta koalīcijas viedokli, jo atturēšanās balsojumā šajā gadījumā esot arī kā balsojums pret.
“Bet tur ir vairāki punkti, kuros Satiksmes ministrijai noteikti ir jāpiestrādā. Un nav tā, ka visas lietas ir atrisinātas un visas atbildes ir dotas. Tā kā strādāt ir pie kā. Es neuzskatu, ka šobrīd viņam vajadzēja demisionēt tieši šī jautājuma dēļ,” sacīja Rajevs.
KONTEKSTS:
Dotētais reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīkls nākamgad plānots 56,145 miljonu kilometru apmērā, kas ir par 11,06 miljoniem kilometru jeb 16% mazāk, nekā prognozēts 2025. gadā, septembra sākumā nolēma Sabiedriskā transporta padome.
Paredzēts, ka katrā maršruta tīkla daļā tiks samazināti reisi vai reisu daļas ar zemu rentabilitātes un pārvadāto pasažieru rādītāju.
