Vismaz 10 000 parakstu savākšana ļauj iniciatīvu iesniegt izskatīšanai Saeimā.
Iniciatīvas autore ir Jana Koroļova. Viņa uzskata, ka pamatizglītības apguve tikai klātienē atstās negatīvu ietekmi uz bērniem ar hroniskām vai ilgstoši ārstējamām slimībām, profesionāliem sportistiem, diasporas bērniem, skolēniem ar specifiskām mācīšanās vajadzībām un citiem.
Iniciatīvas pieteikumā pausts viedoklis, ka, aizliedzot tālmācību pamatizglītībā, tiek ignorētas šo bērnu vajadzības un tiesības uz kvalitatīvu izglītību atbilstoši viņu iespējām un apstākļiem.
Savukārt ar socializāciju un motivāciju saistītus izaicinājums iespējams atrisināt ar atbilstošu atbalstu un kvalitatīviem mācību materiāliem, uzskata Koroļova.
Iniciatīvas autore norāda, ka attālinātā izglītība veiksmīgi darbojas vairākās valstīs, kur tai ir valsts atbalsts un kvalitatīvas tiešsaistes platformas, piemēram Austrālijā, Kanādā un ASV.
Tālmācības aizlieguma vietā iniciatīvas autore aicina atbildīgās institūcijas izstrādāt un ieviest kvalitātes standartus tālmācības skolām, lai nodrošinātu augstu izglītības līmeni, kā arī nodrošināt atbalsta personālu un veicināt skolēnu socializāciju.
KONTEKSTS:
Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem un noslēdzoties debatēm, Saeimas deputātu vairākums ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas grozījumus Izglītības likumā, kas paredz trīs gadu laikā atteikties no pamatizglītības apguves tālmācībā.
Patlaban tālmācībā var mācīties no 1. klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9. klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.
Izstrādātais likumprojekts paredz, ka pirmsskolas izglītības un vispārējās pamatizglītības programmas īstenotu tikai klātienē. Tālmācībā varētu iegūt tikai vidējo izglītību. Vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanu tālmācībā regulētu valdības noteiktie nosacījumi.
Parlaments tāpat rosina izslēgt neklātienes izglītības formu. Tie izglītojamie, kuri ir sākuši programmas apguvi, varēs to pabeigt.
Izmantot mācības attālināti, tiešsaistē, tehnoloģijām papildinātas mācības vai pedagogu vadītas mācības varēs, lai organizētu klātienes izglītības procesu. Vienlaikus kombinēto mācību daļa nevarēs pārsniegt 20% no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, izriet no likumprojekta. Tomēr par šo īpatsvaru vēl gaidāmas diskusijas.
Saeimas deputātu priekšlikumu atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī vairāki nozares pārstāvji, tai skaitā Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Pret Saeimā atbalstītajiem grozījumiem iebilst tālmācības vidusskolas “Rīgas Komercskolas” (RKS) vadības komanda, skolas padome un vecāki.
Kā informēja RKS, grozījumi kaitē bērnu interesēm, viņu vajadzībām, kuri pamatizglītības programmu apgūst neklātienes vai tālmācības formā.
RKS norāda, ka likumprojekta anotācijā paustā informācija nav balstīta uz visu skolu, kuras realizē izglītības programmas tālmācībā, visu klašu, it īpaši 3.,6.,9. klašu audzēkņu mācību un audzināšanas darba sasniegumu izpēti – iegūto mācību sasniegumu un sasniegumu attīstības dinamikas – ikdienas darbā, skolas un valsts diagnosticējošos darbos, dalību mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, sacensībās, kā arī nav pētīti un analīzi skolas izvēles un maiņas cēloņi, no kura laika audzēknis mācās tālmācībā.
RKS ir pārliecināta, ka kvalitatīvas tālmācības izglītības pieejamībai jābūt nodrošinātai visos vecumposmos, ievērojot vienlīdzības principu – iegūt izglītību tādā formā, kas nodrošina katra bērna labbūtību vispiemērotākajā veidā, tas, ir, ņemot vērā bērnu individuālas vajadzības, veselības stāvokli, personīgo pieredzi klātienes mācību formā, atrašanos ārpus Latvijas un citus aspektus. Tie ir daļa no iemesliem, kāpēc konkrētajiem bērniem tālmācība ir vispiemērotākā izglītības apguves forma, atzīmē izglītības iestādē.
Vienlaikus RKS piekrīt, ka ir nepieciešams pilnveidot tālmācības izglītības īstenošanas normatīvo regulējumu, jo sevišķi pamatskolā, lai nodrošinātu kvalitatīvus mācīšanas un mācīšanās procesus un veiktu atbilstošu tālmācības izglītības realizēšanas pārraudzību.
2024. gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina IZM apkopotā informācija.
Lielākā daļa no viņiem – 7596 izglītojamie – bija vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kas tālmācībā pārsvarā apguva vidējo izglītību. Vēl 1983 audzēkņu bija 11 līdz 15 gadus veci.
Kopš 2021./2022. mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos. Straujākais kāpums vērojams 10.–12.klasēs, kur skolēnu skaits palielinājies par aptuveni 3000. Savukārt 7.–9.klašu grupā tas audzis par aptuveni 1000 audzēkņiem.
Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022. gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024. gadā – 11,3 miljoni eiro.
Vienlaikus akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.
Jau rakstīts, ka tālmācības izglītības iestāžu 9. klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tik tikko pārsniedza 22,16% skolēnu.
