Jauns puisis policijai stāstīja, ka pirms aizturēšanas pusgadu pavadīja Vācijā, strādāja, tad darbā sākās problēmas ar algas izmaksāšanu, viņš vēlējās tikt prom, bet par to viņu esot piekāvuši un iedevuši vien pārsimts eiro.
ĪSUMĀ:
Sev paturēja 200 eiro – kļuva par naudas mūli
Ceļā uz policijas iecirkni vairākas Oskara stāsta detaļas mainījās, tāpēc ar viņa versijas izklāstu jābūt piesardzīgiem.
Viņš apgalvoja, ka 2023. gadā meklējis vieglu peļņu un it kā redzējis, ka varot kaut ko klikšķināt, verificēt un par to viņam kāds būšot gatavs maksāt. Viņš esot pat daļēji publiski norādījis savu kontu “Telegram” čatos, un pēkšņi kontā parādījušies 2000 eiro, un kāds labdaris tikai pēc tam ar viņu sazinājies.
Viņam lika pārsūtīt uz citu kontu 1800 eiro, bet 200 eiro starpība palika viņam kā maksa par pakalpojumu.
“Nākamajā dienā rakstīja “Facebook” kaut kāda sieviete. Ka es viņu esmu apmānījis ar televizoru vai ko,” stāstīja Oskars.
Viņš krāpšanas shēmā bija tas, kurš pirmais saņēma no upura izvilināto naudu, daļu paturēja sev un pārējo pārskaitīja nozieguma organizētājam.
Tā viņš kļuva par naudas mūli, kam par izdarīto tagad draud cietumsods. Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldē atzina, ka šādi jaunieši ir ļoti izdevīgi nozieguma organizētājiem.
Oskars policijas auto Foto: Ekrānuzņēmums
Taču šādus Oskara līmeņa naudas mūļus noķert ir visvieglāk – noziegumā izmanto viņu īstos personas kodus, vārdus, uzvārdus un bankas kontus.
Oskars stāstīja, ka esot nojautis, ka kaut kas nav labi, bet viņa draugs viņu esot pārliecinājis neiet uz policiju, jo tad viņš kļūtu par līdzdalībnieku.
“Tad man to kontu nobloķēja. Tā arī viss it kā beidzās. Bet, kā var redzēt, nekas nav beidzies,” policijai sacīja Oskars.
Kādēļ Oskars piekrita šādai shēmai? Viņš pats stāstīja, ka bija lieli dzīves sapņi, daudz naudas, meitenes, tad mazliet narkotikas un tad jau arī daudz narkotikas, beigās arī amfetamīns.
“Gribēju iet pa IT un visu pārējo. Uz Jelgavas tehnikumu. Bet iepatikās nauda. Redzēju, ka tā nauda visu laiku ir un ir. Ka nav jāprasa ne tēvam, nevienam. Visu laiku meitenes apkārt. Čaļi visi – apkārt. Kā “krutākais” čalis ciemā nedaudz sajutos,” stāstīja Oskars.
Policija: Naivajam “nezināju, nesapratu” tagad grūti noticēt
Šim naivajam stāstam par “nezināju”, “nesapratu”, “neiedomājos” netic operatīvais darbinieks. Naudas mūļi ir viņa specialitāte jau vairākus gadus.
“Sākumā – pirms 5 gadiem, nu, tiešām, varēja uz to braukt cauri “nezināju”, jo ne mums presē, ne mēs īsti sapratām, kā tas viss notiek. Bet tagad jau, skatoties, ko raksta, ko sociālie tīkli raksta, prese, radio, viss… Draugi, tie paši viņu paziņas ir dzirdējuši – tur ir aizturēts, tur ir aizturēts. Domāju, ka viņi visi šobrīd zina, uz ko viņi parakstās. Vienkārši ātra, viegla nauda,” raidījumam “Slazds” sacīja operatīvais darbinieks.
Par naudas mūļiem kļūst un pēc tam nonāk uz apsūdzēto sola ne tikai tādi jaunieši kā Oskars, kur savu lomu spēlē atkarības.
“Visbiežāk ir ļoti ikdienišķi jaunieši. Tās pašas skolas, tehnikumi, draugi, darba vietas dažiem labiem. [..] Bagātu vecāku bērni. Negribēja vecākiem naudu prasīt. Domāja – nopelnīs. Pēc tam jau tikai, kad mēs atnākam, jāstāsta mammai, no kurienes tā nauda bijusi,” stāstīja operatīvais darbinieks.
Agri vai vēlu atradīs – “tas ir kā atstāt savus dokumentus nozieguma vietā”
Operatīvais darbinieks arī vēlējās brīdināt vecākus – jo Latvijā jauniešiem līdz 18 gadiem bankas kontu var kontrolēt vecāki, katru dienu var redzēt, kas tajā notiek, “nevis kā mūsdienās – vecāki uztaisa viņam to bankas karti un aizmirst, un tad tie bērni taisa visādus pigoriņus”.
Arī nepilngadīgi bērni var kļūt par naudas mūļiem. Galvenais, lai ir bankas konts.
“Līdz ar šo reģionu, kas mums ir, ka jaunieši zina krievu valodu diezgan daudz un viņiem ir Eiropas pases – viņi ir ārkārtīgi iekārojami tai daļai, kas veic krāpšanu krievu valodā un kas meklē arī naudas mūļus, kas prot krievu valodu un atsaucas “Telegram” čatos uz šo piedāvājumu, uz savu vārdu uztaisīt neskaitāmus kontus un virtuālos makus,” stāstīja policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietniece Solvita Sļadze.
Un nereti šādus jauniešus iesaista aizvien dziļāk shēmā – sāk ar kontu pārskaitījumiem, tad aicina atrast vēl tādus pašus cilvēkus, tad piedāvā pārnēsāt naudu no punkta A uz punktu B, tad jau aizbraukt pie cietušā pēc naudas, stāstīja Sļadze.
Arī tas, ka policija nevar atklāt un atrast naudas mūļus, kas dod pieeju kriptovalūtu kontiem, ir mīts.
Arī šādi iesaistoties noziegumā, agri vai vēlu policija izsekos vervētāju vai naudas ķēdīti un aizturēs.
“Naudu viņš ir izlaidis cauri savam kontam – agri vai vēlu pēc viņa atnāks. Tas ir tāpat kā notikuma vietā savus dokumentus atstāt,” sacīja operatīvais darbinieks.
Pēc raidījuma noskatīšanās naudas mūlis pats piesakās policijā
Bet policijā atklāja arī vēl nebijušu gadījumu – pēc pagājušās raidījuma “Slazds” sezonas, kurā stāstīja arī par naudas mūļiem, kas tirgoja kriptovalūtu kontus, kāds jaunietis atnāca un pats pieteicās policijā.
“Cilvēks, kurš jau bija piekritis vervēt naudas mūļus, meklēt šādus cilvēkus, bija klausījies raidījumu par naudas mūļiem un sapratis, ka viņš ir tas sliktais, par kuru runā, kurš palīdz noziedzībai legalizēt izkrāptos līdzekļus, un pats arī pārtrauca, sāka strādāt normālu darbu,” pastāstīja Sļadze.
No naudas mūļu skatu punkta raugoties, šis ir labākais scenārijs. Vērsties policijā pašam – tie ir vainu mīkstinoši apstākļi un potenciāli mazāks sods.
Vairāk par krāpnieku shēmām. “Slazds”:
