Premjere stāstīja, ka saruna ar Stārmeru bija ļoti nozīmīga Baltijas valstu līderiem.
Viņa minēja, ka runāts arī par NATO 5. pantu. “Tas ir spēkā un darboties spējīgs, par to nekādu jautājumu nav,” teica Siliņa, skaidrojot, ka Lielbritānijas premjers Vašingtonā esot sazvanījies gan ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski,
gan ar ASV prezidentu Donaldu Trampu pēc viņu abu tikšanās, un apstiprinājis, ka ASV vēl arvien ir apņēmusies ievērot NATO 5. pantu.
Otra lieta, kas pārrunāta, ir diplomātiskās attiecības starp ASV un Ukrainu. “Svarīgi, ka diplomātiskās attiecības starp ASV un Ukrainu tiek uzlabotas, jo gan Ukrainai, gan Eiropas kopējai drošībai ir svarīga ASV klātbūtne gan militāri, gan nodrošinot tādas spējas, kādas šobrīd Ukrainai ir nepieciešamas,” stāstīja Siliņa, norādot, ka arī Zelenskis Lielbritānijas premjeram esot apstiprinājis, ka pie tā strādās.
Siliņa uzsvēra, ka šobrīd abu valstu attiecības nav vienkāršas, bet Eiropas kopējās interesēs ir veicināt transatlantisko sadarbību. “Baltijas valstis vienmēr ir bijušas ļoti atvērtas transatlantiskajai sadarbībai, tāpēc arī šajā sarunā mūsu viedoklis tika uzklausīts,” teica Siliņa, piebilstot, ka ir ļoti svarīgi, lai ASV un Ukraina spētu sadarboties, sniedzot viena otrai to, kas nepieciešams.
Trešais pārrunātais jautājums, pēc Siliņas teiktā, bija par Eiropas kopējo drošību.
“Šobrīd Eiropā nav pilnīgi vienota, simtprocentīga viedokļa visos jautājumos,” viņa sacīja,
uzsverot, ka tāpēc ir ļoti labi, ka svētdien būs diskusija, kuru vadīs Francija un Lielbritānija, kurā piedalīsies gan Eiropas valstis, gan arī Turcija, Kanāda, Norvēģija un Ukraina.
Had a good conversation with the @Keir_Starmer. It’s important that the Baltic States are involved, while strengthening transatlantic ties and making Europe more secure.
We got reassurances of Allied commitment to NATO Article 5 and defence of the Eastern Flank, and that support… pic.twitter.com/726XvoGGFw — Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) March 2, 2025
Siliņa pauda, ka Eiropai ir ļoti svarīgi, lai tiktu darīts viss, ko Latvija jau dara, palielinot aizsardzības izdevumus, stiprinot aizsardzības spējas un palielinot atbalstu Ukrainai. Svarīgi, lai Eiropa kopēji panāk straujākus lēmumus par kopējo finansējumu militārajai industrijai un veicinātu militārās industrijas attīstību.
Baltijas valstis arī izteica neapmierinātību Stārmeram, ka nav aicinātas uz šodien paredzēto tikšanos, jo Baltijas valstis ir Eiropas austrumu ārējā robeža.
Savukārt Lielbritānijas premjers, pēc Siliņas teiktā, pauda atbalstu un sapratni, un tāpēc notika šāda tikšanās, lai arī Baltijas viedoklis būtu pārstāvēts.
Speaking with President @AlarKaris, Prime Minister @EvikaSilina and President @GitanasNauseda, we agreed that we must come together to find a path towards a lasting peace in Ukraine that ensures their sovereignty and is backed up by strong security guarantees.
This is vital for… pic.twitter.com/oSN77HNBhY — Keir Starmer (@Keir_Starmer) March 2, 2025
Pēc tiešsaistes sarunas Lielbritānijas premjers Stārmers platformā “X” uzsvēra, ka jāmeklē ceļš uz ilgstošu mieru Ukrainā, garantējot tās suverenitāti un stipras drošības garantijas. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izcēla transatlantiskās saiknes nozīmi, NATO austrumu flanga drošību un nepieciešamību ASV, Ukrainai un Eiropai atgriezties pie sarunu galda. Savukārt Igaunijas prezidents Alars Kariss norādīja uz palielinātu militāro atbalstu Ukrainai un Eiropas aizsardzības stiprināšanu, lai atturētu turpmāku agresiju.
KONTEKSTS:
Londonā svētdien, 2. martā, gaidāma Eiropas līderu tikšanās. Sanāksmē, ko rīko britu premjers Kīrs Stārmers, plānots apspriest tālākos soļu Ukrainas un drošības jautājumos.
Baltijas valstu līderi uz samitu netika aicināti, un tas izraisījis sašutumu šo valstu vidū. Tā vietā Stārmers pirms samita ar šo valstu līderiem sazinājās attālināti.
Stārmers paziņojis, ka Lielbritānija, Francija un Ukraina izstrādās plānu kara izbeigšanai un miera nodrošināšanai Ukrainā. Pēc tam šo plānu paredzēts apspriest ar ASV.
Samits Lielbritānijā seko saspringtajām Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ASV prezidenta Donalda Trampa sarunām ASV Baltajā namā. Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Bija paredzēts, ka tikšanās laikā ASV un Ukrainas līderi parakstīs vienošanos par Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvi. Sarunu noslēgumā plānotā preses konference tika atcelta un līgums netika parakstīts.
