Vismaz viens neattaisnots kavējums jeb viena nobastota mācību stunda pagājušā mācību gada pirmajā semestrī bija 44 tūkstošiem skolēnu, bet
otrajā semestrī jau 54 tūkstošiem jeb aptuveni katram ceturtajam skolēnam, kas liecina par pieaugošu tendenci.
Arvien biežāk skolēni kavē arī ilgstoši. Antirekrods ir kādam skolēnam, kam bijušas 800 neattaisnotas mācību stundas.
Gribētos, lai kavētu mazāk, teica Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule. Piemēram, ģimenes kopīgi ceļojumi bieži ir iemesls, lai kavētu skolu.
“Mēs iekšējās kārtības noteikumu grozījumos saistībā ar skolēnu ceļojumiem mācību gada laikā aicinājām, lai vairāk tomēr brīvlaikos brauc ārzemju ceļojumos atpūsties. Esam ierobežojuši, noteikuši, ka viens tāds [ceļojums] var būt. Statistika rāda, ka ar šo grozījumu pieņemšanu ir nedaudz labāk. Ja tie būtu vienoti noteikumi valstī, skolai būtu vieglāk savu kārtību noturēt grožos.
Kompetencēs balstītais mācību saturs un citu mācību priekšmetu savienošanās, kā arī specifika, kāda ir, piemēram, matemātikai, nosaka to, ka temati savā starpā ir cieši saistīti. Iztrūkstot kādam puzles gabaliņam, skolēnam nav izpratnes par nākamo tēmu. Un zināšanās rodas robi. Īpaši pamatskolā novērojama šāda sakarība, pauda Teikas vidusskolā.
“Šobrīd ir sajūta, ka vecāki ļoti vieglprātīgi attiecas pret to, cik bieži bērns apmeklē vai neapmeklē skolu. Es neteiktu, ka tā ir tāda ļaunprātīga vieglprātība. Tā ir nezināšana par to, ko nozīmē, ja bērns kavē stundas, ja viņš regulāri kavē stundas. Ko tas nozīmē, ja mēs, piemēram, katru piektdienu aizguļamies, un bērns nokavē pirmo stundu,” vērtēja Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Par problēmas risināšanu spriež speciālā darba grupā. Līdz šim tajā izpētīts, ka
Latvijā mācību stundu kavēšana ir izplatītāka nekā vidēji OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs.
“Mēs šobrīd ļoti daudz gaidas liekam tieši uz izglītības iestādēm. Un gaidas tieši par izglītības kvalitāti. Mēs nevaram runāt par izglītības kvalitāti, ja mēs pieveram acis uz to, ka valsts šobrīd nav regulējusi nekāda veida skolēnu kavējumus. Tā ir milzīgi liela problēma,” pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (“Jaunā Vienotība”).
Problēmas risinājumus komisija plāno piedāvāt līdz šī mācību gada beigām,
lai ar nākamā gada septembri priekšlikumu varētu ieviest dzīvē. Komisijas vadītāja kā ticamāko minēja, piemēram, nosacījumu, cik mācību stundas jāapmeklē, lai vispār varētu saņemt gala atzīmi mācību priekšmetā.
