Pirms mēneša Viesītes kultūras centrā “Sēlija” notika svinīgā apbalvojuma “Sēlijas sudrabs” pasniegšanas ceremonija. Konkursam bija iesniegti 23 pieteikumi, izceļot 20 personas, divas ģimenes un vienu kolektīvu. Godināti bija trīs galvenās balvas saņēmēji – to vidū Vanda Rimša no Ilūkstes.
“Man bija pārsteigums, mani kolēģi pieteica, un jūtos saviļņota, cik jaukus vārdus kolēģi par mani uzrakstījuši,” atzina Rimša.
Kolēģu rakstītais: “Vandas sirdsdarbs vairāk nekā 35 gadu garumā ir viņas izveidotā Sēļu istaba, kas ir vienīgais muzejs Ilūkstē. Vanda zina katra eksponāta vēsturi.”
Rimša ar lepnumu rāda sudraba piespraudi ar Sēlijas simbola – vilka attēlu. Tas godam nopelnīts.
“Viss sakās pirms 35 gadiem ar to, ka mani ļoti interesēja vēsture, novadpētniecība, senie priekšmeti. Mani tie aizrāva, un man patika to darīt. Un šajos gados ir sanācis vesels muzejs un paliks arī tagad nākošajiem,” atzina Rimša.
Foto: Māra Multiņa/Sēlijas salasFoto: Silvija SmagareFoto: Silvija SmagareFoto: Silvija SmagareFoto: Silvija SmagareFoto: Silvija SmagareFoto: Silvija SmagareFoto: Silvija SmagareAttēlā Sēļu istaba veidotāja Vanda Rimša Foto: Silvija SmagareAttēlā Sēļu istaba veidotāja Vanda Rimša Foto: Silvija SmagareAttēlā Sēļu istaba veidotāja Vanda Rimša Foto: Silvija SmagareAttēlā Sēļu istaba veidotāja Vanda Rimša Foto: Māra Multiņa/Sēlijas salas
Sēļu istaba ir vesels sēļu tradīciju un dzīvesdziņu apkopojums ar retām un arī tik ierastām lietam.
“Sēļu istabā mēs skatāmies, kas tad mūsu pusē ir bijis tāds interesants. Ir arī tādi reti priekšmeti, piemēram, šis patafons, uz kura var spēlēt plates, un vēl neviens ekskursants nav atpazinis, ka agrāk būtu redzējis tādu. Te ir daudz dažādu priekšmetu, piemēram, 1930. gadā Ilūkstes pilsētā notika konkurss “Miss Ilūkste” – es rādu, kāda bija lenta un ka uzvarēja Marija Zagorska, un viņas bērni un mazbērni dzīvo Ilūkstē. Tie ir tādi interesanti fakti, kas saistās ar Ilūkstes dzīvi, sadzīvi.
Un sākās viss Sēļu istabā ar to, ka skolotāja Slavinska Marija ar Henriku pateica, ka viņiem ir palikusi vecāku gulta un bilde un ka tai istabai varētu būt sākums ar to gultu, kas nāk no Sēlijas.
Tad dabūjām skapi, protams, visus priekšmetus mums dāvina. Nu, daudzi gadi, lai savāktu šādu kolekciju. Un te mums ir rokdarbu stūrītis, kur nāk visas manas rokdarbnieces, Ziemassvētkos kaut arī patirgojam,” klāstīja Rimša.
Dzīparu namiņš te, Sēļu istabā, ir vēl viena Rimšas iniciatīva.
“Mēs pētījām sēļu rakstus cimdos un zeķēs, un aizsākās ar to, kādas ir krāsas, kādi raksti. Un tad uz Dzīparu namiņu sāka nākt kundzes gados, rokdarbnieces, un šogad jau aprit 15 gadi, kā viņas te darbojas pie muzeja, nāk uz muzeju regulāri, divreiz mēnesī. Un tad izdomāju, kā viņas iesaistīt arī sabiedriskajā dzīve. Lai mēs sēļus mazliet arī pareklamētu. Piemēram, bija Rīgā pasākums “Sēlijai būt!”, tas bija saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Mēs izdomājām, ka brauksim uz Rīgu, tur ir piemineklis Rainim, kas ir sēlis un nāk no mūsu puses, ka noadīsim Rainim lielu, skaistu šalli sēļu karoga krāsās. Un mēs to uzadījām, 8 metrus garu šalli noadījām, un Rīgā to Rainim uzsējām, un Rainis bija sēļu karoga krāsās. Tad nāca Latvijas simtgade, un mēs nolēmām uzadīt Latvijai par godu Sēlijas goda cimdus, un mēs tos noadījām, mums bija izstāde ar 100 skaistiem dūraiņiem,” teica Rimša.
Ko daudzie materiāli liecina par Sēliju un te dzīvojošajiem cilvēkiem – sēļiem?
“Bieži uzdod jautājumu, kāds ir sēlis. Sēlis ir normāls cilvēks, tam ir sava valoda. Pēc tā apraksta, kad pasniedza Sēlijas sudraba balvu, bija teikts, ka tā kopiena ir tāds atturīgs sēlis. Tāpat kā vilks, kas nav pieradināms un ir pašpietiekams. Es domāju, ka arī sēļu kopiena ir tāda. Katrs ir par sevi, bet viņam ir vajadzīga arī sabiedrība un viņam ir sava vieta. Arī mitoloģijā ir teikts, ja vilks pārskrien pāri ceļam, tad būs pārmaiņas un laime dzīvē. Tā ka man, var teikt, caur šo sudraba vilka piespraudi, ir pārskrējis ceļam ļoti skaists vilks,” sacīja Rimša.
Sudraba rotadatas ar vilka siluetu tiek pasniegtas jau ceturto gadu, un šogad tās iemirdzējās Bebrenē, Ilūkstē un Slatē, tā ceļot godā Sēlijas novada izcilākās personības.
