Par grozījumiem likumā nobalsoja 84 deputāti, un neviens nebalsoja pret.
Apstiprinātie grozījumi paredz risināt ilgstoši pastāvošo sociālo darbinieku trūkumu pašvaldību sociālajos dienestos un citās sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs.
Sociālo darbinieku valstī trūkst, un likuma grozījumi dos iespēju aktīvi iesaistīties darba tirgū arī tiem, kas pašlaik iegūst izglītību šajā jomā – tā likumprojekta būtību iepriekš skaidrojis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība).
Grozījumi paredz, ka sociālo darbu varēs veikt arī šīs jomas pirmā cikla augstākās izglītības studenti, kuri pilna laika studiju programmu apguvuši vismaz 180 kredītpunktu apjomā vai nepilna laika studiju programmu – 162 kredītpunktu apjomā. Ja darba pienākumos neietilpst sociālais darbs ar ģimenēm un bērniem, šis slieksnis būs zemāks – attiecīgi 120 un 108 kredītpunkti, informēja Saeimas preses dienestā.
Savukārt otrā cikla augstākās izglītības studijās minimālais apjoms paredzēts vismaz 60 kredītpunktu pilna laika studiju programmā, bet nepilna laika studiju programmā – vismaz 54 kredītpunktu apjomā.
Studentiem būs jāiegūst pilna izglītība trīs gadu laikā, ja ne – tiesības veikt sociālo darbu tiks zaudētas.
Darba devējam būs arī jāvērtē, kādu pienākumu un atbildību piešķirt šādiem darbiniekiem. Nepieciešamības gadījumā būs jāpiesaista pieredzējis mentors – sociālais darbinieks ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi, kurš varētu uzraudzīt studējošā sociālā darbinieka darbu, pausts likumprojekta anotācijā.
Līdz šim tiesības veikt sociālo darbu bija personām, kuras ieguvušas pirmā vai otrā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā.
Pašvaldību dati liecina, ka nedaudz vairāk nekā puse pašvaldību 2022. un 2023. gadā spēja izpildīt likumā noteikto normu – vismaz vienu sociālā darba speciālistu uz 1000 iedzīvotājiem. 2022. gadā valstī trūka 406, bet 2023. gadā – 428 sociālā darba speciālistu.
Grozījumu mērķis ir veicināt pietiekamu sociālo darbinieku skaitu pašvaldībās, tādējādi uzlabojot sociālā darba un sociālo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Grozījumi palīdzēs pašvaldībām nodrošināt likumā noteiktās prasības, vienlaikus saglabājot sociālo pakalpojumu kvalitāti un profesionālos standartus.
