ĪSUMĀ:
“Tikai jāspiež podziņas internetā” – zaudējumi desmitiem tūkstošu eiro
Par šīs krāpniecības shēmas upuriem kļūst tie, kuri atsaukušies uz darba piedāvājumiem, tāpat kā Vija. Viņa ir grāmatvede, vairāk nekā 10 gadus strādājusi valsts iekšējās drošības struktūrās, ieguvusi maģistra grādu jurisprudencē, bet, piedzīvojot izdegšanu un dažādas slimības vienu pēc otras, nolēma darbu pamest.
Būdama bez darba, viņa saņēma īsziņu, it kā viņas kontaktus tīklā “Linkedin” ieguvis kāds ārzemju uzņēmums, kurš meklē kompetentus darbiniekus.
Darba piedāvājums esot mazliet nelegāls, tāpēc citiem labāk par to apkārt nestāstīt.
Viņai skaidrots, ka pasaules lielākie uzņēmumi esot gatavi maksāt bargu naudu, lai panāktu, ka viņu lietotnes interneta meklētājos parādītos augstāk nekā konkurentu lietotnes, un to varot panākt neatļautā veidā – “optimizējot šīs lietotnes”. Viņai internetā bija jāatver krāpnieku norādītā saite, tur jāizveido konts un no sava datora jāklikšķina uz pogas šajā mājaslapā, kura it kā optimizē lietotnes. Pēc pogas nospiešanas parādījās, vai optimizēšana bija veiksmīga.
Pēc nedēļas, pabeidzot tādu kā apmācības kursu, Vijai klāt bija arī pirmā peļņa, kuru gan pārskaitīt uz bankas kontu nevarēja, jo tas neesot gluži legāli, tāpēc viņai bija jāizveido kriptovalūtas maciņš. Tur Vija saņēma arī pirmos bonusus – 180 dolārus. Lai pārbaudītu, vai tiešām tas viss tā strādās, Vija 100 dolārus pārskaitīja jau uz savu bankas kontu, un tas viņai izdevās.
Kad viņa pēc apmācībām ķērās pie darba, izrādījās, ka ne visas “optimizēšanas” izdodas, ja sistēmā kaut kas ne tā nostrādā, un tad var gadīties, ka optimizēšana beidzas ar nelielu zaudējumu. Sākumā.
Jo šie 100 dolāri bija tikai ēsma, lai ievilinātu Viju slazdā.
Tālāk sistēmā parādās jauni piedāvājumi – it kā iespēja nopelnīt vairāk, bet, ja neizdodas, arī zaudējumi lielāki, un tie jau jāsedz no sava bankas konta, tos nevar segt ar it kā krāpnieku lapā gūto peļņu. Un mājaslapa, kurā viņa it kā strādāja, uzrādīja, ka nopelnītā summa jau ir lielāka par tūkstoš eiro, ko gan izņemt nevar, nesasniedzot nākamos līmeņus. Un, lai tos sasniegtu, “jāoptimizē” vairāk, bet neveiksmju gadījumos – atkal jāsedz zaudējumi no sava konta.
Foto: LTV
“Kolēģe”, kura Viju apmācīja, arī palīdzēja viņai it kā nosegt daļu no zaudējumiem, bet daļu Vijai tāpat bija jāmaksā pašai.
Un tā solītās peļņas vilinātā Vija vispirms izmantojusi visus iekrājumus pašas bankas kontā, aizskaitījusi arī kopīgos ģimenes iekrājumus, vēlāk ņēmusi ātros kredītus.
“Uz sevi skatījos it kā no malas. Ka es tur viens, kurš ir galīgi dziļā bedrē, iet un dara. Tā kā nohipnotizēts,” savu darbību tagad vērtēja Vija.
Nākamais slazds – it kā palīdzēšot atgūt zaudēto naudu
Kad Vija jau zaudējusi vairākus tūkstošus, viņa saprata, ka šī ir krāpšanas shēma, un internetā, meklējot informāciju par to, atrada arī citus cietušos un ieteikumus vērsties pie kāda jurista, kas it kā varēšot palīdzēt naudu atgūt.
Taču nav tādu juristu Bulgārijā, izmeklēšanas biroju Francijā, kriminālpolicistu Krievijā vai labo hakeru Amerikā, kuri spēj atgūt shēmās pazaudēto, – tie visi ir vēl vienas krāpniecības mēģinājums.
Lamatas – viltus cietušais dalās ar labo izpalīgu telefona numuriņu – ir apzināti noliktas, lai noķertu tieši tos, kuri sapratuši, ka kļuvuši par upuriem, un izmisīgi meklē informāciju, ko darīt tālāk.
Arī Vija iekrīt šajā slazdā. Viņai “juristi” atbildējuši, ka naudu esot atraduši, bet jāmaksā 900 eiro par kriptomaku, 1500 eiro par pārskaitīšanu, vēl 800 par pakalpojumu.
“Godīgi sakot, es ielīdu vīra kontā. Kur es to naudu ņēmu bez viņa ziņas. Skaidri zināju, ka pienāks tā diena, kad viņš uzzinās,” atcerējās Vija.
Bet izpalīdzīgie naudas atradēji arī bija krāpnieki, un, protams, Vija savu neatguva. Vērsties policijā? Vija netic, ka palīdzēs, un ir arī kauns.
Bet Valsts policija patiesībā ir vienīgais veids. Citu nav. Jā, ne vienmēr izdodas izkrāpto atgūt, bet tikai viņiem ir iespējas to patiešām izdarīt.
Vija kopā šajā darba piedāvājuma shēmā ir pazaudējusi ap 40 000 eiro. Daļa ir kredīti ar augstām procentu likmēm, kas vēl jāatmaksā. Tagad viņa ir atzinusies vīram, izstāstījusi par notikušo. Pati strādā labi apmaksātu darbu un spēšot parādus nosegt, arī no vīra konta slepus paņemto – atdošot.
“Cert.lv” par šādu “optimizēšanas” darbu: Tā ir pasaciņa
Krāpnieki izdomā kaut ko dīvainu un mākslīgi sarežģītu, visticamāk, lai speciāli jauktu prātu upuriem, uzskata “Cert.lv” eksperts Kārlis Svilans.
“Tas ir pilnīgs mistisks koncepts, tas neeksistē,” viņš komentēja Vijai piedāvāto “darbu”.
Viņš skaidroja, ka visas atsevišķās detaļas šajā darba piedāvājumā ir loģiskas, bet līdz brīdim, kad to visu saliek kopā. Jā, uzņēmumi ir ieinteresēti optimizēt savas lietotnes, jā, uzņēmumi vēlas, lai viņu produkti interneta tirdzniecības veikalos parādās pirms konkurentiem, bet tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas.
Foto: LTV
Optimizēšana – tas ir, kad eksperti meklē lietotnēs nepilnības, to nevar izdarīt, uzklikšķinot un brīdi pagaidot. Un optimizācijai nav nekāda sakara ar to, kur un kā lietotne parādīsies interneta veikalos.
“Principā – pasaciņa,” rezumēja Svilans.
Psiholoģijas pētniece: Krāpnieki jauc terminus un mulsina upurus
Terminu jaukšana kopā, mētājot vārdus un idejas, kuras kaut kur esam dzirdējuši, bet īsti nesaprotam, kā tas strādā, ir apzināta krāpnieku taktika upuru mulsināšanai, uzsvēra psiholoģijas pētniece Anete Hofmane.
“Kaut kas no tā visa liekas atpazīstams, bet tad, kad to visu saliek kopā, – tad cilvēks nesaprot, kā tas līdz galam īsti strādā. Un tajā brīdī krāpnieks kļūst par ekspertu tajā jomā,” skaidroja Hofmane.
Ar vārdiem “kā nohipnotizēts”, “nesapratu, kas notiek”, “skatījos kā no malas” savu pieredzi krāpšanas laikā raksturo vairums cietušo, norādīja psiholoģijas pētniece.
“Tas, kas notiek ar cilvēkiem šādās situācijās, ir zināmi izmainīts apziņas stāvoklis. Vai nu akla ticēšana, vai tas, ko psiholoģijā sauc par disociēšanos, ka uz tām lietām skaties kā no malas un tās nenotiek ar tevi,” skaidroja Hofmane.
Tam visam klāt – dažādu, pat pretrunīgu emociju buķete. Milzīgs satraukums, vēlme atgūt zaudēto, vainas apziņa, bailes, panika, cerība, azarts, un krāpnieki profesionāli upuri šūpo starp dažādām emocijām, līdz beigās cilvēks gluži vienkārši var nespēt vairs domāt racionāli un pieņemt pārdomātus lēmumus.
Par šādām it kā darba vietām, zem kurām slēpjas krāpniecība, zina arī Latvijas Banka. Viņi ir pārliecināti, ka šīs shēmas izveidošanā un realizēšanā iesaistīti bijuši desmitiem cilvēku, jo nekas no tā neizskatās pēc amatierisma, tas resurss, kas tiek ielikts, lai uzturētu šo infrastruktūru, ir ļoti liels.
