ĪSUMĀ:
Diennakts bērnudārzs – kā vēl viens bonuss cilvēku noturēšanai pašvaldībā
Pirmsskolas izglītības iestāde Ludzas novada Mežvidos atrodas pašā ciemata centrā. Ciemata ielas ir tukšas un šķiet, ka dzīvība kūsā vien divstāvu ēkā izvietotajā bērnudārzā. Nesen Mežvidos slēgta vietējā pamatskola, bet, kā stāstīja bērnudārza vadītāja Solvita Rusina, pirmsskolas iestādē bērnu vēl pietiek.
Uz Mežvidiem bērnus ved vecāki ne tikai no apkārtējiem pagastiem, bet arī no pilsētām, jo te joprojām strādā diennakts grupiņa, kas ļauj vecākiem mazuļus atstāt arī pa nakti.
Lauku pašvaldībām diennakts bērnudārza pakalpojumi ir vēl viens bonuss, ko piedāvāt, lai vecāki, labāka darba vai apstākļu meklējumos neizbrauc no pašvaldības.
Rusina neņēmās spriest, cik pareizi vai nepareizi rīkojas vecāki, kuri savu mazo bērnu atstāj diennakts grupiņā, jo atzina – katra situācija ir ļoti individuāla. Pašlaik šo pakalpojumu Mežvidos saņem 16 bērni, bet pēdējo gadu laikā bijuši vien pāris gadījumi, kad bērns diennakts grupiņā paliktu visu nedēļu.
“Pašreizējā situācija ir tāda, un arī mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis ir tāds, ka cilvēkiem darbs ir pārsvarā maiņās, tie ir robežsargi, zemessargi, policija, dzelzceļš, lielie veikali Ludzā un Rēzeknē. Un cilvēki, kuri grib strādāt, meklē darbu, un tad ir jādomā, kur tu liksi savu bērnu, cikos tu varēsi viņu paņemt un cikos atvest, un tādā ziņā mēs viņiem esam ļoti piemēroti,” stāstīja Rusina.
Vietvaras uzrauga, lai pakalpojumu neizmantotu ļaunprātīgi
Pašlaik Latgalē visvairāk diennakts grupiņu pirmsskolas izglītības iestādēs ir Ludzas novadā. Kā atklāja Ludzas novada pirmsskolas izglītības metodiķe Gunta Stolere, pašlaik diennakts grupiņas ir četrās pirmsskolas izglītības iestādēs un pašvaldība stingri uzrauga, lai bērnudārzos pa nakti paliktu tikai tie bērni, kuriem tas tik tiešām ir nepieciešams.
“Diennakts grupiņu katrā bērnudārzā vidēji apmeklē 12–14 bērni pēc saraksta, bet reāli šis skaits ir mainīgs, jo vecāki strādā maiņu darbu un šo pakalpojumu izmanto pēc nepieciešamības. Tas nav tik izplatīts, kā tas bija pirms desmit gadiem, bet mēs nevaram apgalvot, ka pašlaik bērnudārzā šo pakalpojumu izmanto kā sociālo vajadzību nodrošināšanas rīku,” pauda Stolere.
Rēzeknes novadā agrāk bija četras diennakts grupiņas. Pašlaik tādas ir vien divos bērnudārzos, tās apmeklē 27 bērni. Rēzeknes novada Izglītības un sporta pārvaldes vadītājs Guntars Skudra atzina, kamēr būs vajadzība pēc diennakts grupiņām, pašvaldības uzraudzībā tās turpinās pastāvēt.
Pēc tiesībsarga aizrādījumiem Rēzeknes novada pašvaldība kontrolē, lai šo pakalpojumu vecāki neizmantotu ļaunprātīgi.
“Šie saistošie noteikumi arī paredz iemeslus, kāpēc bērns var palikt pa nakti. Viens no tiem ir vecāku darbs vakara vai nakts stundās, ja bērns dzīvo vairāk nekā 2 kilometru attālumā no izglītības iestādes un pašvaldība nevar nodrošināt transporta pakalpojumu pieejamību, un līdz ar to vecāki atstāj bērnus diennakts grupiņā,” stāstīja Skudra.
Pieprasījums pēc diennakts grupiņām bērnudārzos sarūk
Rēzeknes pilsētā pašlaik ir tikai viena diennakts grupiņa. Tā atrodas Pamatskolas attīstības centrā, kas nodarbojas ar speciālām izglītības programmām.
Balvu novada pirmsskolas izglītības iestādēs nakts grupiņu vairāk nav, jo nebija pieprasījuma no vecāku puses par šāda pakalpojuma saņemšanu. Tā paša iemesla dēļ nav diennakts grupiņu arī Krāslavas, Preiļu, Augšdaugavas un Līvānu novadā.
Pirms septiņiem gadiem Daugavpilī 13 pilsētas bērnudārzu diennakts grupiņas apmeklēja 180 bērni. Lielākā daļa – 75% – tajās tika atstāti uz visu nedēļu, atšķirībā no mazām lauku pašvaldībām, kur bērni dārziņā pavada vienu vai vien pāris naktis nedēļā. Pašlaik Daugavpilī, kur ir 4000 bērnu pirmsskolas vecumā, tikai divās pirmsskolas iestādēs ir diennakts grupiņas, tajās uzturas 32 bērni. Vēl pirms septiņiem gadiem pašvaldībā mainījās kārtība, kā tiek piešķirtas vietas diennakts grupās, un tika pieņemts lēmums daudz stingrāk izvērtēt, vai vecākiem tiešām ir nepieciešams bērnu atstāt pa nakti dārziņā, skaidroja pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.
“Šobrīd visi iesniegumi, kas nonāk pie iestādes vadītājas, tiek nosūtīti starpinstitūciju sadarbības grupai bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, un tad jau šī grupa izskata katra vecāka iesniegumu. Tas ir labi, jo starpinstitūciju sadarbības grupā ir visu pašvaldības dienestu pārstāvji – Sociālais dienests, Izglītības pārvalde, bāriņtiesa, un līdz ar to mēs arī varam ģimenei ne tikai palīdzēt, piemēram, ja viņi uzskata, ka viņiem vajadzīga vieta diennakts grupā, bet varam sniegt arī citu atbalstu. Tādā veidā mēs redzam katru mūsu ģimeni, kurā ir mazais bērns un kurā var būt problēmas,” stāstīja Isupova.
Ministrija, bērnu tiesību aizstāvji un tiesībsargs nopietni pievēršas internātu problēmai
Pēdējo gadu laikā gan Labklājības ministrija, gan bērnu tiesību aizstāvji nopietni pievērsušies internātu un diennakts bērnudārzu nepieciešamības un to audzēkņu tiesību ievērošanas problēmai. Aktīvi ar pašvaldībām strādā arī tiesībsargs, uzsvēra Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
“2024. gadā Latvijā pirmsskolā bija 90 315 bērni, no tiem 366 palika diennakts grupās, kas ir vispārējā izglītībā, un 156 pirmsskolā, kas ir speciālajā izglītībā. Tādas situācijas būtu izskaužamas, kad vecāki grib dzīvot brīvi, lai bērns ir uz nedēļu prom un nav par bērnu jārūpējas. Un tas ir ļoti pozitīvi, ka kāda pašvaldība izveido šādu mehānismu, ka sadarbības grupa izvērtē,” sacīja Grāvere.
Tiesībsargs ir pārliecināts, ka pašvaldību iniciatīva, uzturot diennakts grupiņas, ir tikai atbalstāma, tomēr ir nepieciešama stingra vecāku kontrole, tādējādi nodrošinot bērniem dzīvi viņiem dabiskā vidē – ģimenē.
Pēdējo septiņu gadu laikā pirmsskolas vecuma bērnu skaits, kuri tiek atstāti diennakts grupiņās gan speciālo programmu izglītības iestādēs, gan parastos bērnudārzos, samazinājies no 800 līdz 500 bērniem, jo pašvaldības veic stingrāku kontroli un izvērtē, kuriem bērniem tiešām ir nepieciešamība uzturēties bērnudārzā arī nakts laikā.
