Gājiens ir tradīcija, kas iedibināta pirms vairāk nekā 100 gadiem. Apvienojot jau sen esošos korporācijas biedrus, tā arī jaunos studentus, gājiens rīkots, lai pieminētu un godinātu kritušos karavīrus, Latvijas neatkarību, kā arī saliedētu organizāciju saimes, apliecinot to patriotismu un piederību valstij.
“Man pašam personīgi šis ir trešais gājiens 18. novembrī, un, es teiktu, ka tas ir ļoti, ļoti svarīgi, lai atcerētos tos cilvēkus, kas cīnījās brīvības cīņās par to, lai mēs šeit šodien vispār varētu nākt, lai mēs varētu nolikt ziedus viņiem par piemiņu. Un, jā, man šķiet, ka šī tradīcija ir ļoti vērtīga. No rīta pamosties agri, varbūt negribas citreiz, bet visi saģērbjamies skaisti un nākam kopā, un ir tā kopības sajūta, ko mēs visi varam izbaudīt,” sacīja gājiena dalībnieks, studentu korporācijas “Latvia” loceklis Niks Gurtiņš.
“Tas noteikti ir veids, kā paust godu tiem, kas ir krituši par mūsu neatkarību, jo nav noslēpums, ka ļoti daudzi korporanti bija daļa no armijas.
Un attiecīgi mēs turpinām pieminēt šo, jo Latvija ir jāaizstāv katru dienu un jāatceras arī upuri, kas ir nesti par neatkarību,” atzina gājiena dalībniece, studentu korporācijas “Dzintra” locekle Zanda Zelma Lece.
“Visi valsts svētki, cik es atceros, un arī pirms manis, ko stāstījuši iepriekšējie korporāciju biedri, ir sākušies ar šo klusuma gājienu no mūsu “Alma Mater”, no Latvijas Universitātes līdz Brāļu kapiem, un, manuprāt, tas ir vienojoši. Tas ir zināmā mērā Latvijas tautas kaut kāda veida apziņa. Un tas ir tas, ko mēs redzam un jūtam visi kopā ejot, ko mēs dodam un ko mums nozīmē šī zeme,” teica gājiena dalībnieks, studentu korporācijas “Lettonia” loceklis Uldis Plūmīte.
Gājiens noslēdzās Brāļu kapos ar svinīgām uzrunām un ziedu nolikšanu.
Foto: Aleksandra StraumeFoto: Aleksandra StraumeFoto: Aleksandra StraumeFoto: LTVFoto: Aleksandra Straume
