Rīgas apgabaltiesa 3. martā turpināja skatīt Rimšēviča un Martinsona apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi abi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.
Tiesas sēdē bija plānots nopratināt Taboru, kuram liecināt prasīja prokurors.
Tabors izmantoja tiesības neliecināt, uzsverot, ka tā būtu liecināšana pret sevi, jo viņš ir apsūdzēts citā kriminālprocesā kopā ar bijušo Latvijas Bankas prezidentu par centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu šajā lietā.
Nākamā tiesas sēde ieplānota 12. martā, kad tiesa izskatīs pieteiktos lūgumus.
Iepriekšējā tiesas sēdē tika nopratināts viens liecinieks – Aleksandrs Meļniks, kurš atbildēja par vairākiem tehniskiem jautājumiem, tai skaitā maksājumiem, kuri tika veikti 2010. gadā.
KONTEKSTS:
Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023. gadā Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.
Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam “MM Investīcijas” piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.
Tāpat tiesa pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo “Trasta komercbankas” valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.
Rimšēvičs un Martinsons savu vainu neatzīst.
Rimšēviču un Martinsonu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja 2018. gada februārī. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
