Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pērn vēža skrīninga rezultāti ir nedaudz uzlabojušies. Tomēr vēža skrīninga programmai ir jāsasniedz noteikti rādītāji un arī iedzīvotāju iesaistei ir jābūt attiecīgā līmenī.
Piemēram, krūts un dzemdes kakla vēža izvērtēšanai optimāli būtu sasniegt 70% no kopējās aptveres, savukārt, lai zarnu vēža novērošana būtu efektīva sabiedrības līmenī, tiem jābūt 45-50%, taču pavisam optimāli būtu līdz 70% aptveres.
Tomēr realitātē iedzīvotāju iesaiste ir zemāka. Tā par pagājušā gada statistikas datiem stāsta Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Pētniecības un veselības statistikas departamenta direktore Jana Lepiksone:
“Krūts vēža skrīninga atsaucība bija 38,1%, savukārt dzemdes kakla skrīningam šis rādītājs bija 57%. Un mērķpopulācijas aptvere ar zarnu vēža skrīningu bija 26,5%.
Un tas pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija pavisam neliels – no 0,8% līdz 2% punktiem. Tātad dinamika nebija augsta.”
Lepiksone arī stāsta, ka gan nevalstiskās un arī citas organizācijas, gan arī SPKC veido dažādas komunikācijas aktivitātes, lai veicinātu cilvēkus nākt pārbaudīties.
Tomēr tas neesot pietiekami un ir daļa pacientu, kurus motivē, ja tos skrīningu veikt iedrošina ģimenes ārsts. No šī gada ģimenes ārstiem, kas atbildīs kritērijiem, kapacitātes stiprināšanai ir iespēja iegūt finansējumu un algot papildu darbinieku.
Viens no uzdevumiem jaunajam darbiniekam ir arī pacientu motivēšana un atgādināšana veikt attiecīgās pārbaudes. SPKC pārstāve ir pārliecināta, ka jāiet laikam līdzi un iedzīvotājiem ir jāsūta ne tikai vēstules papīra formātā, bet arī atgādinājumi īsziņas formātā, jāuzrunā arī platformā “E-Veselība”.
Lielākā kļūda, ko cilvēki pieļauj, – ka viņi ir pārliecināti par savu veselību un uzskata, ka vēzis viņiem noteikti nevar būt, norāda Lepiksone.
“Un viņiem nav nekādu sūdzību, un tāpēc nevajadzētu veikt nekādus izmeklējumus. Bet vēža skrīninga mērķis ir tieši atklāt šīs pirmsvēža slimības – vai krūts un dzemdes kakla, zarnu vēzi – agrīnā slimības stadijā,” skaidro SPKC pārstāve. “To veic cilvēkiem, kuri jūtas veseli un kuriem nav slimības simptomu vai sūdzības. Tā kā tas ir tas būtiskais un cilvēki joprojām to līdz galam neizprot. Veselības pratība ir ļoti nozīmīgs aspekts.”
Patlaban valstī ir 4 skrīninga veidi, no kuriem 2 ir organizēti. Tas nozīmē, ka dzemdes kakla un krūts vēža izvērtēšanai valsts izsūta uzaicinājuma vēstules.
Tikmēr attiecībā uz pārējiem diviem jeb zarnu un prostatas vēža skrīningiem cilvēkus vien aicina būt aktīviem. Kā stāsta Veselības ministrijas pārstāve Sanita Janka, nākamā onkoloģijas plāna ietvaros iecerēts pilotēt vēl divus vēža skrīningus – plaušu un kuņģa vēža.
“Lai ieviestu šo skrīningu, ir svarīgi arī nodrošināt visus izmeklējumus pēc skrīninga, bet, manuprāt, tas ir diezgan reāli to ieviest. Vispirms ir pilotprojekts, un tie, manuprāt, varētu būt nākamā gadā laikā. Un tad, ja viss ies labi un būs tam finansējums, tad tas varētu būt 2027. gads vai 2026. gada beigas,” pauž Janka.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā gadā vislielākā atsaucība dzemdes kakla vēža izvērtēšanai ir bijusi Rīgā – vairāk nekā 50 tūkstoši sievietes.
Tālāk seko Zemgale, Kurzeme un Vidzeme, bet viszemākā iesaiste ir bijusi Latgalē – vairāk nekā 12 tukstoši. Līdzīga atsaucība vērojama arī krūts vēža novērošanas datos, kur Rīga izvirzās pirmajā vietā, bet zemākā iesaiste ir Latgales reģionā. Līdzvērtīga aina par cilvēku iesaisti atklājas arī prostatas un zarnu vēža skrīningos.
