Valmieras cietuma teritorijā darbojas kokapstrādes ražotne, kur ikdienā strādā vairāki desmiti ieslodzīto. Te top koka rāmji un citi izstrādājumi, bet pašiem strādājošajiem tā ir iespēja gan nopelnīt, gan iegūt darba pieredzi. Prasmes darbam ar koku var apgūt arī piedāvātajos kursos turpat cietumā.
“Personīgi es esmu saticis pilsētā savus bijušos audzēkņus, kuri strādā, par tiem es zinu. Viņi arī labprāt nāk man klāt uz ielas un prasa, kā tad iet skoliņā. Tad es arī painteresējos, kā viņiem iet, vai viņi ir atraduši savu vietu dzīvē. Esmu sastapis arī metinātāju puišus, kuri ir mācījušies par metinātājiem. Arī viņi ir atraduši darbu – kāds strādā kuģu rūpnīcā un metina kuģus,” pauda Jelgavas tehnikuma pasniedzējs Dainis Jansons.
Valmieras cietumā pašlaik atrodas 354 notiesātie, no kuriem par samaksu strādā 96 jeb aptuveni katrs ceturtais.
71 nodarbina komersanti, bet vēl 25 strādā cietuma saimnieciskajā apkalpē. Bez kokapstrādes darbs pieejams arī ēdiena gatavošanā, veikalā un citos cietuma ikdienas darbos.
“Protams, tiem, kuri ir nodarbināti ieslodzījumā, pēc tam ir vieglāk uzsākt visus procesus brīvībā, jo viņiem jau ir iestrādāta disciplīna, darba disciplīna. Dažreiz palīdz arī komersanti – iesaka vai uzraksta rekomendāciju. Ir tādi, kuri atgriežas iepriekšējā darba vietā, jo bijušas labas attiecības. Kādam palīdz draugi, radi. Un, protams, mēs visiem iesakām iesaistīties arī Nodarbinātības valsts aģentūras konsultācijās, jau atrodoties cietumā un pēc tam – pēc atbrīvošanas,” pastāstīja Valmieras cietuma Resocializācijas daļas priekšniece Tatjana Ļudvikova.
Par to, kā cilvēkiem pēc soda izciešanas veiksmīgāk atgriezties darba tirgū, piektdien diskutēja Valmieras cietumā. Viens no mērķiem – jau pirms atbrīvošanas savest kopā potenciālos darbiniekus ar darba devējiem un parādīt, kādas prasmes ieslodzītie cietumā ieguvuši.
“Vajadzētu saprast to, ka šeit ir resurss – darba resurss –, ņemot vērā mūsdienu tendenci, ka darba rokas visur trūkst. Ideja ir tāda, ka komersantiem būtu jāapzinās, kādas personas ir pie mums, ar kādām prasmēm un ar kādu izglītību, jāizvērtē un jāmēģina piesaistīt šos ieslodzītos, kas atbrīvosies,” uzsvēra Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valmieras cietuma priekšnieks Indulis Ceriņš.
Pašlaik cietumā piedāvātās darba un mācību iespējas galvenokārt saistītas ar praktiskām profesijām. Taču arvien vairāk ieslodzīto, īpaši jauniešus, interesē digitālās prasmes, tāpēc nākotnē jādomā par mācību piedāvājuma paplašināšanu.
