Likumprojekta anotācijā norādīts, ka vidusskolas posmā aizsardzības mācība ir īpaši nozīmīga, jo tā palīdz jauniešiem apgūt zināšanas par valsts drošības sistēmu, attīstīt rīcībspēju krīzes situācijās un stiprināt psiholoģisko noturību, kas ir būtiski, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju.
Līdzšinējais tiesiskais regulējums paredz, ka valsts aizsardzības mācība ir obligāta tikai klātienes izglītības programmās. Tomēr, ņemot vērā gan drošības situācijas izmaiņas, gan pieaugošo izglītojamo īpatsvaru tālmācības un neklātienes izglītības formās, nepieciešams nodrošināt iespēju šo mācību apgūt arī vairākiem tūkstošiem skolēnu, kuri izvēlējušies mācīties šajās programmās.
Tālmācības programmās uz šī gada 1. septembri 10. un 11. klasēs mācījās vairāk nekā 5000 skolēnu, savukārt neklātienes programmās – ap 500 izglītojamo, norādījuši likumprojekta autori.
Līdz ar to valsts aizsardzības mācību neorganizētu tikai ieslodzījuma vietās un starptautiskajās skolās.
KONTEKSTS:
Valsts aizsardzības mācība kā obligāts priekšmets vidusskolās un tehnikumos ieviesta kopš 2024. gada 1. septembra. Līdz tam skolas mācību varēja pasniegt brīvprātīgi.
Mācības notiek vidusskolu 10. un 11. klasē un 1. un 2. vai 3. kursā tehnikumos. Mācības ietver gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās apmācības – tostarp arī šaušanu. Programmu īsteno Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Jaunsardzes centru. Tās mērķis – stiprināt cilvēku rīcībspēju apdraudējuma gadījumos. Līdz ar mācībās apgūtajām teorētiskajām zināšanām skolēni var prasmes pielietot arī praktiski, piedaloties 23 dienu ilgās nometnēs, tomēr tās nav obligātas.
Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas ieviesusi valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu vispārējā vidējā izglītībā.
