Pēc Kariņa lidojumu skandāla Valsts kanceleja izstrādāja Ministru kabineta noteikumus un iekšējo kārtību ar skaidriem kritērijiem par premjera komandējumu organizēšanas praksi. Šis regulējums pieļauj speciālo reisu izmantošanu. Speciālo avioreisu varētu izmantot, piemēram, ja premjera grafikā ir 8 vai mazāk stundas līdz nākamajam pasākumam Latvijā. Piemēram, lai atgrieztos no kādas tikšanās ar citu Eiropas valstu līderiem un pagūtu novadīt valdības sēdi. Ja ar ierasto avioreisu tas būtu iespējams tikai ar pārsēšanos, tad būtu iespējams organizēt speciālo lidojumu, stāstīja Kronbergs.
Tomēr līdz šim Kariņa pēctece premjera amatā Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) šādus reisus vairs nav izmantojusi. Atsevišķās reizēs ir apsvērta iespēja to izmantot, salāgojot ar darba apjomu. Tad Valsts kancelejas vadītājs ar premjeres biroja darbiniekiem vērtējuši, “kādi var būt tie riski, kā uz to paskatīsies. Vai tiešām agrākas vai vēlākas stundas ir iemesls. Taču ne reizi tas nav izmantots,” pauda Kronbergs, piebilstot, ka tā vietā biežāk izmantota iespēja kādām sarunām vai sanāksmēm pieslēgties attālināti, jo nevar salāgot laika grafikus.
Viņš komentēja, ka Kariņa lidojumu skandāls iebiedējis turpmāku lēmumu pieņēmējus.
“Šis trieciens vai šis sods ir tik ļoti ietekmējis ierēdniecību, politiķus.
Protams, ka ierēdņi tagad baidās un trīsreiz nomērīs, pirms lems. Par tādu atbildību ir apsūdzība kriminālnoziedzībā par summu X, tas ir ļoti dramatiski.
(..) Kurš šobrīd grib sev šādu vēsturi vai likteni,” vērtēja Kronbergs, piebilstot, ka
“šis gadījums vispār ir ļoti neapskaužams ierēdnim kā tādam par tādu sodu vai par kriminālatbildību.”
Toreizējam Valsts kancelejas vadītājam Jānim Citskovskim pašlaik izvirzīta apsūdzība šajā lietā. Uz jautājumu, vai viņa vietā nebūtu ļāvis valdības vadītājam izmantot speciālos avioreisus, Kronbergs atbildēja šādi:
“Nevar iekāpt tajās kurpēs, kas toreiz bija, bet, ja nav līgums vai iepirkums, šādu pakalpojumu izmantot nevar.”
Viņš arī novēlēja Citskovskim uzvarēt tiesā un pierādīt, ka par šo specifisko situāciju viņam nepienākas kriminālatbildība.
KONTEKSTS:
Prokuratūra šā gada 28. oktobrī ir nodevusi Rīgas pilsētas tiesai krimināllietu par speciālo līgumreisu jeb čarterlidojumu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ārvalstu komandējumos. Krimināllietā apsūdzēta viena persona – bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Bijušais premjers Krišjānis Kariņš savā četrus gadus ilgajā premjerēšanas laikā 36 reizes ārvalstu vizītēs devās ar privātajām lidmašīnām, kas izmaksājis vairāk nekā 1,2 miljonus eiro. Vairākos gadījumos dārgie lidojumi izmantoti, lai Kariņš Latvijā varētu atgriezties piektdienas vakarā, pirms brīvdienām.
Kariņš to pamatojis ar nepieciešamību pārstāvēt Latviju un lietderīgu laika plānošanu, jo premjeram paralēli ārpolitiskajiem jautājumiem jārisina arī iekšpolitikas problēmas.
Tikmēr pārbaudi sāka Ģenerālprokuratūra un arī Valsts kontrole, kura secinājusi, ka nelikumīgi no valsts budžeta izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienības (ES) Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski.
Kariņa lidojumi izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, un pērnā gada martā Kariņš paziņoja par atkāpšanos no ārlietu ministra amata.
Siliņa ierosināja dienesta pārbaudi pret Valsts kancelejas direktoru Citskovski saistībā ar bijušā premjera speciālo lidojumu organizēšanu. Citskovski uz dienesta pārbaudes laiku arī atstādināja no amata, bet valdība nolēma viņu pazemināt amatā. Viņš vērsās tiesā, lai apstrīdētu lēmumu.
Valsts kanceleja gan uzskata, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam, bet dienesta pārbaudes komisija premjera biroja darbinieku pārkāpumus neatrada.
