Kad lidostā “Rīga” Vācijas pilsone Molleres kundze iznomāja no firmas “Easycars” automašīnu, lai dotos uz Ventspils novadu, autonomā brīdinājuši – ja viņa izvēlēsies ceļu caur Jūrmalu, jāiegādājas caurlaide. Mollere automātā ievadīja kļūdainu numuru, tādēļ Jūrmalas pašvaldības policija firmai “Easycars” piesūtīja lēmumu par soda piešķiršanu Molleres iznomātajai automašīnai. Sods bija 50 eiro.
Par to, ka iedzīvojusies soda maksā, Mollere uzzinājusi vien tad, kad auto iznomātāji ieturējuši viņas samaksāto 100 eiro drošības naudu: 50 eiro – lai samaksātu sodu, bet 50 eiro – par soda administrēšanu. Gan pati Mollere, gan vēlāk arī viņas paziņa Māra Kraule sazinājās ar Jūrmalas pašvaldības policiju, lai izstāstītu par kļūdaini norādīto auto numuru un to, ka maksājums par caurlaidi ir veikts, ko var pierādīt ar bankas konta izrakstu. Taču policijā paskaidrots – tā kā auto īpašnieks ir “Easycars”, bankas konta izrakstu pieņems tikai no autonomas, un tad varēs uzlikto sodu atcelt. Savukārt “Easycars” Mārai atbildēja, ka Molleres bankas konta izdruku policijai nesūtīs.
“Autonoma atbildēja, ka sods ir samaksāts! Viss nokārtots, soda administrēšana 50 eiro ir paņemta. Es joprojām nesaprotu, kas ir soda administrēšana, es nekur tādu jēdzienu neatrodu, un vēl 50 eiro apmērā. Man atbildēja, ka šādi firmas darot,” sašutumu pauda Māra.
“Tas, ka firma “Easycars” nevēlas neko tālāk darīt, domāju, viņiem ir izdevīgi, jo 50 eiro pašiem paliek kā soda administrēšana,” turpināja Māra.
Uz Latvijas Televīzijas raidījuma “4. studija” uzdoto jautājumu, kāpēc “Easycars” atsakās nākt pretī klientei un nosūtīt Jūrmalas pašvaldības policijai bankas konta izrakstu, ka par Jūrmalas caurlaidi ir samaksāts, uzņēmums piekrita atbildēt tikai rakstiski.
“Neviena persona, kura vērsās pie mums saistībā ar situāciju par piemēroto naudas sodu, neiesniedza dokumentu, kas apliecinātu tiesības pārstāvēt Vācijas pilsones V.Molleres kundzes intereses. M.Kraules kundze arī neuzrādīja pilnvaru, kas apliecinātu pilnvarojumu pārstāvēt V.Molleres kundzi. Pati V.Molleres kundze šajā jautājumā ar mums nav sazinājusies. Ja viņa sazināsies tieši vai pilnvarojot citu personu, mūsu uzņēmums ir gatavs izvērtēt situāciju un sniegt nepieciešamo atbalstu likuma ietvaros,” atbildēja “Easycars” pārstāvji.
Tiesa gan, atbilde, ko “Easycars” atsūtīja raidījumam, krietni vien atšķiras no tās, ko no firmas saņēma Māra. Tur nav neviena teikuma ne par pilnvaru, ne sensitīvu datu izpaušanu trešajām personām. Ja jau uzņēmums tik tiešām vēlas palīdzēt savai klientei, tad būtu tikai korekti Māras kundzei norādīt, ka gaida iesniegumu tieši no klientes vai pilnvarotās personas.
Savukārt otru raidījuma uzdoto jautājumu – kas nosaka soda administrēšanas maksas apmērus – “Easycars” vienkārši ignorēja.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) skaidroja, ka klientei vai pilnvarotajai personai vispirms jāvēršas pie uzņēmuma rakstveidā, jāizskaidro situācija un jālūdz uzņēmums sadarboties.
“Ja šis komersants to atsakās darīt, var arī vērsties pie mums uz PTAC un mēs to varētu risināt kā individuālu sūdzību. Bet, protams, no uzņēmuma puses būtu jābūt pretīmnākošākam risinājumam, jo, ja ir iespēja sodu atcelt, tad tā ir jārisina,” teica PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
Patērētāju tiesību aizsardzības centram nav ziņu, vai soda administrēšanas maksu ietur visas autonomas.
“Ir saprotams, ka kompānijām varētu rasties kāds papildus resursu patēriņš vai papildu darbs, ja patērētājs ir pārkāpis noteikumus un ir atsūtīti sodi. Bet, cik liela ir administrēšanas maksa, kāds tās apmērs ir saprātīgs, mēs neesam vērtējuši, jo mums šādu sūdzību praktiski nav,” sacīja Gertmane.
Tiesa, šajā situācijā arī pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra rakstiski var vērsties tikai pati kliente vai viņas pilnvarotā persona.
