Vismaz seši trūkumi: vēl nevieš skaidrību, kad novērsīs atjaunotā Zemitāna tilta pieejamības problēmas

Trūkumus sola novērst

Eksperimentā kopā ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” atklājās vairākas Zemitāna tilta nepilnības.

To novēršanai vēl vajadzēs laiku, taču trūkumu rašanos skaidro ar sarežģīto projektu, kurā bija vairākas sadaļas.

“Ir jāņem vērā tas, ka tā ir viena lokācija, un tajā vienā lokācijā atrodas trīs ļoti sarežģīti būvprojekti – tas ir Zemitāna tilta pārbūves būvprojekts, tas ir mobilitātes punkta pārbūves projekts un tas ir arī “Latvijas dzelzceļa” realizētais perons,” teica Rīgas pašvaldības Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieka vietnieks Gatis Uzuleņš.

“Runājot par visām nepieciešamajām vadlīnijām un pārējām nepieciešamajām lietām, mūsu pusē tika apzinātas visas vēlmes, tai skaitā arī “Apeirona” vēlmes, un noteikti mūsu būvprojekta projekta izstrādātājs centās visu nodrošināt tā, lai būtu maksimāli visas zonas izvērtētas,” viņš piebilda.

Tomēr biedrība “Apeirons” norāda, ka komunikācija, izstrādājot būvprojektu, nebūt nav bijusi rūpīga un pietiekama. Pašvaldības pārstāvis norādīja, ka “Apeirona” video materiālā galvenais uzsvars bija uz perona sadaļu, kas ir arī “Latvijas dzelzceļa” pārziņā, un solīts trūkumus novērst.

Ir daudz problēmu

Taču ir vēl citas problēmas. Piemēram, skaņas luksofors, kas klusē.

“Jāvērtē, speciālistiem jāprecizē, iespējams, ka šajā vietā ir kāds defekts, varbūt šajā vietā līdz galam nav uzstādīts šis konkrētais skaņas luksofors. Mēs savā pusē noteikti pārbaudīsim,” teica Uzuleņš.

Nākamā problēma – taktilo vadlīniju pārrāvumi, kā rezultātā neredzīgi vai vājredzīgi cilvēki nevar tām pilnībā uzticēties, jo vietām vadlīnijas vienkārši iztrūkst.

“Šeit jāvērtē visi apstākļi, jāvērtē, kuras tās zonas ir. Iespējams, ka nav pievadīta taktilā vadlīnija līdz zonai, jo pretējā pusē nav tādas taktilās vadlīnijas. Ir daudz dažādi apstākļi, kāpēc tas nav izdarīts. Līdz ar to, ja biedrība vai kāds cits ieteiks kādus variantus un mēs tiešām redzēsim, ka tas ir nepieciešams, tad mēs vērtēsim opciju, varbūt kādā momenta to pārbūvēt,” turpināja pašvaldības pārstāvis.

Vēl viena būtiska detaļa – pārāk lielā sprauga starp margām un ietvi. To pašvaldības struktūrvienība esot konstatējusi jau uzreiz.

“Ja mēs runājam par to spraugu starp margu un starp pašu tilta konstrukciju, tad jā, mēs šo vietu apzinājām jau pirms tam, pirms jau bija video. Mēs savā pusē noteikti nopietni apzinām un izvērtējam visus riskus un esam pasūtījuši arī neatkarīgu ekspertīzi, kas izvērtēs atvēruma atbilstību normatīviem. Vēlreiz pārmērīs visus nepieciešamos attālumus un arī ieteiks, kā un ko mums tālāk darīt, ja tas nebūs atbilstošs,” teica Uzuleņš.

Vēl viena it kā maza, taču ārkārtīgi nozīmīga detaļa – atbilstošs kāpņu noformējums, jo uz laiduma pirmā un pēdējā pakāpiena jābūt kontrastējošām uzlīmēm.

“Noteikti projektā visdrīzāk tas nebija paredzēts, jo viss, kas bija paredzēts projektā, tam bija jābūt uzbūvētam. Ja tas būs stipri nepieciešams, tad pašvaldība savā pusē vēl izvērtēs, vai to varētu uzlīmēt atsevišķi, vai nav nepieciešams uzlīmēt atsevišķi,” atbildēja pašvaldības pārstāvis.

Bet varbūt, izstrādājot projektu, par tik elementāru vides pieejamības risinājumu, kā aplīmētu kāpņu laiduma pirmo un pēdējo pakāpienu vienkārši tika aizmirsts? Atbilde – iespējams, kādas nianses palaistas garām.

Nākamā ļoti būtiskā nepilnība ir pacēlāja izmērs, jo daudzi, kuri izmanto šo palīglīdzekli, nemaz nevar tajā iekļūt.

“Noteikti tas ir jāvērtē, protams, patreiz tas pacēlājs ir izbūvēts atbilstoši nepieciešamajiem normatīviem, bet, ja jūs sakāt, ka cilvēks tiešām iebrauc iekšā un ar to elektromotoru nevar ietilpt iekšā, tad noteikti mēs nākamajos projektos vērtēsim opcijas, vai vispār uzbūvēt pacēlāju, vai labāk pacēlāja vietā izbūvēt to pašu liftu, kurš ir ietilpīgāks. Jā, viņš ir dārgāks, bet ietilpīgāks, viņš ir labāks, viņš ir ātrāks,” teica Uzuleņš.

Lietusūdeņu novadīšanas risinājums arī lika brīnīties, jo kā peļķes, tā apledojums var veidoties tieši pie lifta.

“Šajā vietā mēs vērtējām vairākas opcijas, kādā veidā vispār novadīt ūdeni no eskalatora jumta konstrukcijas. Šajā vietā diemžēl “Latvijas dzelzceļš” neļauj ūdeni novadīt uz sliedēm, tas nav atbilstoši viņu normatīviem, līdz ar to vienīgā opcija, kur novadīt šo ūdens daudzumu, bija tikai un vienīgi uz ietves, bet mūsu speciālisti, projektējot vērtēja ūdens daudzumu, kas nokļūst uz tās ietves un tas ūdens daudzums būs salīdzinoši niecīgs,” pauda pašvaldības pārstāvis.

Vai nepilnības varēja arī nepieļaut?

Virkne nepilnību, dažas no tām ir gaužām vienkārši labojamas, dažas prasīs ievērojamus līdzekļus. Pašvaldībā sola pievērst uzmanību tām visām. Bet jautājums paliek – vai, izstrādājot līdzīgus būvprojektus, vajadzētu nepieciešamos vides risinājumus vairāk un detalizētāk izplānot kopā ar vides pieejamības ekspertiem?

“Mēs savā pusē no pašvaldības puses vienmēr cenšamies ar “Apeirona” pārstāvjiem saskaņot un izvērtēt tos būvprojektus, līdz ar to uzskatu, ka esam darījuši maksimāli iespējamo. Esam saskaņojuši, apstiprinājuši, bet noteikti nākotnē centīsimies vēl vairāk ņemt vērā “Apeirona” un pārējo biedrību prasības,” atbildēja Uzuleņš.

Pašvaldība sola izvērtēt konstatētās nepilnības, taču pagaidām nav skaidrs, kuras no tām un kad tiks novērstas.

KONTEKSTS:

Jorģa Zemitāna tilta pārbūve izmaksājusi 24,2 miljonus eiro, no kuriem 20,6 miljonus eiro veido Valsts kases aizņēmums, bet 3,6 miljonus eiro Rīgas pašvaldības budžeta līdzekļi.  

Pašvaldībā norāda, ka jaunā infrastruktūra atvieglos iedzīvotāju nokļūšanu līdz dzelzceļa stacijām un pārsēšanos starp dažādiem transporta veidiem.

Galvaspilsētā pabeigta kopumā 15 mobilitātes punktu izveide: pie dzelzceļa pieturām “Zemitāni”, “Brasa”, “Sarkandaugava”, “Dauderi”, “Ziemeļblāzma”, “Vecdaugava”, “Vecāķi”, “Mangaļi”, “Šmerlis”, “Šķirotava”, “Gaisma”, “Turība”, “Bērnu slimnīca/Bieriņi”, “Iļģuciems” un “Bolderāja”.